Līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz mazāk par sešiem mēnešiem, un cīņā par vēlētāja simpātijām priekšvēlēšanu kaujas mašīnas zobrati griežas aizvien straujāk. Šo mehānismu kontrolējošā koalīcija, atrotījusi piedurknes, un sola mesties bezkompromisu cīņā ar elektrības rēķinu nesamērīgi sadārdzinošo obligātā iepirkuma komponenti un grasās piešķirt īpašu valsts aizstāvību Daugavas vidū izveidotajam Likteņdārzam, kuru savulaik priekšvēlēšanu kampaņā izmantoja arī Valdis Zatlers, raksta NRA.lv.

Tas, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir Aigara Kalvīša un Ivara Godmaņa valdību sarūpēta «fundamentāla makroekonomiska kļūda», sabiedrībai tiek stāstīts jau ilgāku laiku.

«OIK tādā izpildījumā, kā tas ir šodien, ir fundamentāla, nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas ir jālabo. Esošie mehānismi OIK ietekmes mazināšanai, kas ir manā kā ekonomikas ministra rīcībā, tūlīt būs izsmelti, un valdībai būs jālemj par OIK kā gāzi grīdā ekonomikas paliekas izskaušanu. OIK kā iedzīvotāju un uzņēmēju maksājums ir jālikvidē, bez jebkādas tolerances pret negodīgiem ražotājiem, tā vietā izveidojot tādu atjaunojamās enerģijas ražošanas mehānismu, kas atbilst sabiedrības interesēm gan šodien, gan nākotnē,» uzsvēra ministrs un Vienotības valdes priekšsēdētājs A. Ašeradens.

Nu, pielāgojot darba grafiku vēlēšanu kalendāram, Vienotību pārstāvošais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens nācis klajā ar ierosinājumu izveidot īpašu darba grupu, kas izvērtēs iespējamos OIK problēmas risinājumus.

24 personu lielajā grupā būšot gan visu iesaistīto ministriju, sociālo partneru, uzņēmēju un akadēmisko spēku pārstāvji, kuriem līdz 1. augustam būs ne tikai jāizpēta OIK ietekme uz tautsaimniecību, bet arī jāizstrādā scenāriji, kā no šīs ligas atbrīvoties pavisam. Augusta sākumā paša ministra vadītā grupa ministrijā iesniegšot sava darba augļus, kuru vētīšanai A. Ašeradens atvēlējis mēnesi, lai jau septembrī – mēnesi pirms vēlēšanām – ministrijas sagatavotos likumprojektus iesniegtu valdībā.

A. Ašeradens uzskata, ka vērojamas optimistiskas pazīmes, kas liecina, ka ne tikai valdībā, bet arī uzņēmēju vidū jaunas sistēmas ieviešanai ir atbalsts. Par to liecinot kaut vai tas, ka beidzot panākta vienošanās, kas nosaka, ka koģenerācijas stacijām dažu gadu laikā būs jāpanāk, lai 90% to ražotās elektrības blakusprodukts – siltums – tiek izmantots lietderīgi. Pašlaik koģenerācijas stacijas ar pašvaldībām var slēgt tikai apņemšanās protokolu, ka siltums kādreiz netiks vienkārši izpūsts gaisā.

Ņemot vērā, ka A. Ašeradena plāni, kurus vienbalsīgi atbalstījušas visas koalīciju veidojošās partijas, sniedzas līdz vēlēšanām, neizbēgami var rasties priekšstats, ka šis ir tikai labs priekšvēlēšanu gājiens. Jo vairāk tādēļ, ka OIK kontekstā valsts saistības uzņēmusies līdz pat 2034. gadam, bet, laužot tās pirms laika, valsts gandrīz ar garantiju iedzīvosies daudzos dārgos tiesas procesos. Taču A. Ašeradens uzskata, ka par to spriest, pirms darba grupa nākusi klajā ar saviem slēdzieniem, ir pāragri.

Vienlaikus viņš norāda, ka pašlaik koalīciju veidojošās partijas (Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība) ir gatavas sastrādāties arī nākamajā valdībā, tādēļ, lai iecere pēc 13. Saeimas vēlēšanām neizčākstētu, vēlētājam ir jāizdara pareizie secinājumi. A. Ašeradens nenoliedz, ka viņa iniciatīva būs daļa no priekšvēlēšanu cīņas, taču jautājums esot daudz nozīmīgāks. Savukārt premjerministrs un Nacionālo apvienību pārstāvošais Gaidis Bērziņš īpašu entuziasmu par Vienotības projektu neizrādīja.

Sākotnēji darba grupas vadību A. Ašeradens bija iecerējis uzticēt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram, taču premjers uzstājis, lai ministrs uzņemas lielāku atbildību par sava plāna realizāciju un darba grupu vada pats.

Interesanta sacensība izvērtusies arī starp Vienotību un ZZS. Tikai pirms nedēļas Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri žurnālistiem stāstīja, ka Vienotība pavisam drīz iesniegs Saeimā īpašu Likteņdārza likumu, taču pirmdiena atnāca ar ziņām, ka to pirmā paspējusi izdarīt ZZS. Neoficiālās sarunās netiek slēpts, ka šāda izdarīšanās ir neatņemama «priekšvēlēšanu maratona» sastāvdaļa.

Oficiāli Vienotība izsaka pateicību premjera partijai, ka tā apņēmusies realizēt Vienotības biedru ideju, bet premjerministrs M. Kučinskis norāda, ka ZZS pārziņā esošā Zemkopības ministrija spējusi vienoties ar savas nozares uzņēmumu Latvijas valsts mežiem, kas varēs dārzam atvēlēt ievērojamus finanšu līdzekļus. Tādēļ esot tikai loģiski, ka ar likumprojektu klajā nāk tieši ZZS.

Jānis Lasmanis

Foto: Saeimas kanceleja