Slēdzot aizdevuma līgumu par aptuveni 1,2 miljoniem eiro un vienlaikus ieņemot ofšorkompānijas rīkotājdirektora amatu, Latvijas Bankas (LB) Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks Edvards Kušners, iespējams, nav ievērojis likuma Par Latvijas Banku aizliegumu «tieši vai netieši piedalīties jebkura veida uzņēmējdarbībā».
Likuma Par Latvijas Banku 32. pants ir formulēts skaidri un nepārprotami: «Latvijas Bankas valdes locekļiem un struktūrvienību vadītājiem aizliegts tieši vai netieši piedalīties jebkura veida uzņēmējdarbībā.»
NRA.lv atgādina, ka nesen atklājies: viens no LB struktūrvienību vadītājiem – Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks E. Kušners – 2005. gada decembrī vienlaikus ar darbu augstā amatā LB ir bijis arī ofšorkompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektors. Šajā statusā viņš parakstījis līgumu par 822 000 latu (apmēram 1,2 miljoni eiro) kredītu, kuru, atbilstīgi līgumā teiktajam, Carew Estates LLC piešķīra Latvijas pilsone Lina Cvetkova.
Aizdevumu Carew Estates LLC garantējusi ar tik dīvainām ķīlām, ka rodas aizdomas: ofšorkompānija kredītu nemaz nav plānojusi atdot, respektīvi – tas nemaz nav bijis kredīts.
Atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem ar LB preses sekretāra Jāņa Silakalna starpniecību, E. Kušners iepriekš īpaši uzsvēra, ka 2005. gadā nav bijis valsts amatpersona, ar to, visticamāk, domājot, ka nebija valsts amatpersona likuma Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā izpratnē. Tomēr tas nenozīmē, ka E. Kušneram kā Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietniekam nebija noteikti ierobežojumi.
Tāpēc Neatkarīgā jautāja LB preses sekretāram, kādi amatu savienošanas un uzņēmējdarbības ierobežojumi ir noteikti Latvijas Bankas darbiniekiem pa «amatu grupām» (pašas LB formulējums)? Tāpat Neatkarīgā vaicāja – ja amatu savienošanas un uzņēmējdarbības ierobežojumi LB darbiniekiem pa «amatu grupām» nav noteikti ne iekšējos normatīvajos aktos, ne darba līgumos, nedz kā citādi, vai pilnīgi visi LB darbinieki var nodarboties, piemēram, ar finanšu starpniecību, konsultācijām finanšu jautājumos, finanšu instrumentu pārdošanu u. tml.?
Pēc vairākiem lūgumiem precizēt, par ko tad tiek jautāts – vai par E. Kušneru vai par visiem LB darbiniekiem -, Neatkarīgā no LB saņēma atbildi, kurā bija teikts, ka LB «darbojas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem», un īsi atreferētas publiski zināmu «normatīvo aktu» prasības.
Tomēr LB preses sekretārs arī atzina, ka LB «darbinieku, kuri nav valsts amatpersonas, amatu savienošanas un citu ierobežojumu jautājumus kopš 2015. gada 1. jūlija regulē Latvijas Bankas iekšējie darba kārtības noteikumi, kas atbilst ECB pamatnostādņu prasībām attiecībā uz ētikas pamatprincipiem centrālo banku darbiniekiem. Līdz tam amatu savienošanas un citi ierobežojumi tika regulēti darba līgumos».
Tātad atsaukšanās uz to, ka E. Kušners 2005. gada decembrī nebija «valsts amatpersona», neko pēc būtības neizskaidro, jo LB darbiniekiem ir noteikti ierobežojumi citos normatīvos aktos un darba līgumos.
Tāpat būtiska ir LB preses sekretāra atbilde, kas attiecas tieši uz E. Kušnera gadījumu. J. Silakalns raksta: «Līdz ievēlēšanai Latvijas Bankas padomes locekļa amatā 2012. gadā E. Kušners nebija valsts amatpersona, līdz ar to viņam bija saistošs tikai likumā Par Latvijas Banku un darba līgumā noteiktais. E. Kušnera darba līgumā 2005. gadā nebija noteikti ierobežojumi minētajām darbībām.»
No šīs atbildes nav saprotams, kas ir E. Kušnera «minētās darbības», kurām «nebija noteikti ierobežojumi» viņa darba līgumā. Tomēr skaidrs ir tas, ka arī LB preses sekretārs ir atzinis – E. Kušneram ir bijuši «saistoši» likumā Par Latvijas Banku noteiktie aizliegumi.
Interesanti, ka laikā, kad E. Kušners veica iepriekšminēto darījumu (t.i., 2005. gada 21. decembrī), tika grozīts likuma Par Latvijas Banku 32. pants. Grozījumi tika izdarīti 2005. gada 1. decembrī, un tie stājās spēkā 27. decembrī. Proti, tekstā, ka LB struktūrvienību vadītājiem «aizliegts tieši vai netieši piedalīties jebkura veida uzņēmējdarbībā», termins «uzņēmējdarbībā» tika aizstāts ar terminu «komercdarbībā». Līdz ar to E. Kušneram ir iespējas pafilozofēt, vai ārzonas firmas vadīšana un līdzekļu gādāšana tai ir «uzņēmējdarbība» vai tomēr «komercdarbība».
Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs
Foto: F64
