Desmit Latvijas skolas, kurās tiek padziļināti mācītas svešvalodas, ir satraukušās, ka tām tiks nogriezts šim mērķim paredzētais finansējums un tās vairs nevarēs nodrošināt līdzšinējo specializāciju. Pusotru gadu tiek diskutēts par šo jautājumu, bet joprojām nav skaidrības, kādi ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāni. IZM sola pārejas periodu, kas beigsies līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu.
Rīgas Centra humanitārās vidusskolas skolēnu vecāki ir vērsušies pie valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, premjera Māra Kučinska, IZM un politiķiem, lūdzot saglabāt līdzšinējo mērķdotāciju padziļinātai angļu valodas mācīšanai. Patlaban Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz, ka šis finansējums būs pieejams tikai šogad. Naudas apcirpšana apdraud skolas vēsturiski iedibināto (kopš 1959. gada) specializāciju angļu valodā, kas daudzām ģimenēm bijis galvenais apsvērums, lai izvēlētos saviem bērniem tieši šo mācību iestādi. Skolā pašlaik tiek īstenotas četras izglītības programmas ar padziļinātu angļu valodas mācīšanu. Izcilību šajā jomā papildus sekmē vidusskolēniem piedāvātie izvēles mācību priekšmeti, tai skaitā lietišķā angļu valoda, Lielbritānijas un ASV literatūra, skaidro vecāki. Viņi arī norāda, ka skolēnu mācību sasniegumi valsts pārbaudes darbos 9. un 12. klasēm angļu valodā ir ievērojami augstāki par vidējiem rādītājiem valstī. To apliecinot arī 2017. gadā skolai piešķirtā Draudzīgā aicinājuma fonda Skolu reitings balva par augstākajiem sasniegumiem valstī centralizētajos eksāmenos angļu valodā. Pārtraucot finansējuma piešķiršanu līdzšinējā apjomā, noturēt esošo līmeni būs neiespējami. Skola būs spiesta samazināt angļu valodas stundu skaitu vai atteikties no klašu dalīšanas mazākās grupās, un tas tiešā mērā atstās sekas uz mācību kvalitāti.
Skolas direktore Ineta Rudzīte NRA.lv apliecina, ka tā nav pirmā reize, kad tiek draudēts ar šādām pārmaiņām. Arī pēdējo pusotru gadu notiek nepārtrauktas diskusijas ar IZM un Valsts izglītības satura centru par šo jautājumu. Tas, ka šobrīd lēmums atlikts uz gadu, neuzlabo situāciju un neļauj plānot darbu ilgtermiņā – gan attiecībā uz pedagogu nodrošinājumu, gan slodzēm. Atbilde uz vecāku vēstuli no IZM nav saņemta.
IZM, uzklausot skolu priekšlikumu un novērtējot izglītības iestāžu ar padziļinātu svešvalodu apguvi, piemēram, Rīgas Angļu ģimnāzijas, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas, Ziemeļvalstu ģimnāzijas un Rīgas Franču liceja tradīcijas, sola rast risinājumu un pagaidām saglabāt tām līdzšinējo finansējumu. Grozījumi bijuši iecerēti kā sistēmas sakārtošana, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visām mācību iestādēm. Svešvalodās specializētajām izglītības iestādēm neesot īpaša statusa – tās īsteno vispārizglītojošās mācību programmas. To, cik ilgs būs pārejas posms, saglabājot pašreizējo sistēmu, lems diskusijās, veicot grozījumus attiecīgajos noteikumos. Ministrijas ieskatā optimāls laiks šo noteikumu sakārtošanai būtu līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu, kas pamatskolas posmā ir noteikta 2019./2020. mācību gadā. Mācību programmas, īpaši vidusskolas posmā, tiks orientētas uz padziļinātu mazāku skaitu mācību priekšmetu apguvi noteiktās jomās, ne tikai svešvalodās.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
