Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4.2%. Saskaņā ar šiem provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā auga par 4.5%, nevis par 4.7% vai pat 4.8%, kā varēja domāt iepriekš.
Sezonāli izlīdzinātais IKP, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirības, 4. ceturksnī pret iepriekšējo periodu audzis par 0.3%, bet gada laikā – par 4.8%. Savukārt 2017. gadā kopumā pievienotā vērtība varētu būt kāpusi par 5%.
Šos datus precizēs un papildinās pēc mēneša. Uz citu datu fona pārsteidzoši zems šķiet iekasēto produktu nodokļu apjoma sākotnējais vērtējums, kas ir +3%. Vēl nav zināmi janvāra rezultāti, kas atspoguļo notikumus ekonomikā decembrī. Šķiet, ka brīdī pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas kāpumam drīzāk jābūt ļoti spēcīgam.
Par nelielu apbēdinājumu uzskatāms rūpniecības pievienotās vērtības kāpums 4. ceturksnī par 5% gada griezumā. Šajā periodā bijusi grūti prognozējama enerģētikas dinamika. Laikapstākļi ir veicinājuši elektrības ražošanu, bet mazinājuši siltuma pieprasījumu.
Neapturama spēka sadursme ar neizkustināmu objektu
Tāpēc 4. ceturkšņa IKP varētu tikt pārrēķināts uz augšu. Taču šīs procenta desmitdaļas nemaina kopainu. 2018. gads Latvijas ekonomikā būs ļoti karsts. Pēc gandrīz desmit gadu perioda, kad galvenais ierobežojums bija nepietiekams pieprasījums, ar katru dienu redzamākas kļūst “šaurās vietas” piedāvājuma pusē. Vidusmēra prognozes paredz diezgan krasu izaugsmes bremzēšos līdz apmēram 3% pāris gadu laikā. Iespējams, ka tā tiešām notiks. Tomēr ekonomikas īsto potenciālo ātrumu atklās tās motora tests nākamo divu gadu ekstremālajā braukšanas režīmā. Tad redzēsim, kā šis eksperiments mainīs ražīguma kāpuma tempu, kas notiks ar migrācijas bilanci.
Latvijas ekonomikas pieauguma tempu nākotnē noteiks, tēlaini izsakoties, neapturama spēka sadursme ar neizkustināmu objektu. Nākamo trīs gadu laikā būs ļoti labvēlīgi pieprasījuma apstākļi – pateicoties eksportam, RailBaltica un ES fondiem, Latvijā ieplūdīs nauda. Sarūkošais bezdarbs un augošās algas sildīs patērētāju noskaņojumu. Arī iepriekšējos gados visnotaļ pieklājīgais mājsaimniecību ienākumu pieaugums nav spējis migrācijas bilanci padarīt pozitīvu. Šī iemesla un pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu dzimstības krituma dēļ sarūk darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits. Taču pamudinājumi dzīvot un strādāt Latvijā tuvākajā nākotnē strauji kļūs spēcīgāki.
Demogrāfija mainīs ekonomiku vai ekonomika – demogrāfiju?
Neapturamā spēka sadursme ar neizkustināmo objektu jau ir sākusies. Kādam būs jāpadodas – vai nu bremzēsies izaugsme, vai arī Latvijas kā dzīvesvietas pieaugošā konkurētspēja mainīs demogrāfijas tendences. Ja ir vēlme, var saskatīt apstiprinājumu abām versijām. Klīst ziņas par uzņēmumiem Rīgā, piemēram, autoservisiem, kurus pametuši visi darbinieki. Tātad “padodas” vērtības radīšanas process, cieš izaugsme.
Taču Igaunijas piemērs rāda, ka ir iespējams panākt iedzīvotāju skaita pieaugumu ar ienākumu līmeni, no kura atrodamies dažu gadu attālumā. To neparedz populārākās demogrāfijas prognozes. Tomēr to pieņēmumos ir iestrādātas pliekani, birokrātiski, bailīgi remdenas ekonomiskās prognozes, kuras nenovērtē eksporta nozaru patieso potenciālu.
Pat, ja tuvākajā nākotnē Latvijā neaugs iedzīvotāju skaits, var palīdzēt iekšējā migrācija, cilvēkiem gūstot iespēju aizbraukt no vietām, kur viņi šobrīd spiesti nodarboties ar niekiem vai neko. Vēl labāka būtu ražošanas procesu “migrācija”, pārceļoties uz šādām vietām lētāka darbaspēka meklējumos.
Darba ražīgumu var veicināt straujš algu kāpums
Lai augtu ienākumi, jāaug ražīgumam, jo rezerves ienākumu pārdalei starp kapitāla īpašniekiem un darbiniekiem vairs nav lielas iespējas. Latvijas mediju telpa ir pilna ar bezjēdzīgiem paziņojumiem, ka “jāceļ darba ražīgums”. Vajadzības izteiksmē par to var runāt bezgalīgi, taču nekas nemainīsies. Savukārt straujš darba algu kāpums var veicināt darba ražīgumu vairāk nekā bezgalīga moralizēšana par to, ka to “principā” vajadzētu darīt.
Dažkārt darba ražīguma celšanai vajag investīcijas. Citkārt brīnumus veic labāka darba organizācija, kad nepārvarami spiež vajadzība to uzlabot. Vēl iespējams, ka tas vienkārši notiek it kā pats no sevis. Piemēram, tirdzniecības centri ir pilni ar maziem veikaliņiem, kuros, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, vajag, teiksim, trīs pārdevējus, kuri daļu laika gaida pircējus. Ļoti iespējams, ka šie paši trīs pārdevēji var nodrošināt divreiz lielāku apgrozījumu. Pakalpojumu jomā šādu piemēru ir ļoti daudz.
Vai finanšu tirgu riski varētu ietekmēt situāciju Latvijā?
Skaidrs, ka nevar rēķināties ar šāda izaugsmes tempa ilgstošu saglabāšanos, lai arī tas nav neiespējami nākamo trīs gadu laikā. Domājot par riskiem, vispirms nāk prātā ASV akciju tirgus pēdējā laika “sasniegumi”. Jāuzdod jautājums, kāda būs iespējamās korekcijas ietekme uz reālo ekonomiku. Tas, ka ASV ekonomika varētu nonākt recesijā līdz nākamā gada beigām, jau ir ļoti ticami. Šis izaugsmes cikls jau ir viens no ilgākajiem vēsturē. Taču tas vēl uzreiz nenozīmē recesiju eirozonā, kas ir pavisam atšķirīgā ekonomiskā cikla fāzē. Vēl jo vairāk – recesija eirozonā nenozīmē recesiju Latvijā – divās no pēdējām trim eirozonas recesijām mūsu tautsaimniecība turpināja sekmīgi attīstīties.
Ļoti iespējams, ka 2019.-2020. gadā struktūrfondu, RailBaltica un kreditēšanas cikla uzkrājoši karsējošais efekts būs sasniedzis tādu pakāpi, ka vēsinošas strāvas no ārpuses būs tieši tas, ko dakteris vēlēja. Tiesa gan, tās izpaudīsies caur “nepareizo” kanālu jeb eksportu, turpinot uzkrāt pretrunas atrisinājumam tālākā nākotnē.
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
