Latvijā līdzīgi kā vairākās citās valstīs tirgo pārtikas preces, kuru sastāvs atšķiras no to Rietumu līdziniekiem. Taču citās valstīs to uzskata par būtisku problēmu, bet Latvijā šīs atšķirības uzskata par nebūtiskām, vēsta NRA.lv.

Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere, kura ikdienā lieto gan Latvijā, gan ārvalstīs pirktus pārtikas produktus, atzīst, ka ir pamanījusi atšķirības viena un tā paša zīmola produktos. «Var jau būt, ka viena un tā paša zīmola kafija možumu dod vienādu, jo kofeīna saturs tajās ir vienāds, taču rietumvalstīs pirktā garšo labāk. Iespējams, ka vienā gadījumā ir izmantotas labākas kvalitātes kafijas pupiņas, bet otrā – sliktākas,» Eiropas Parlamenta (EP) biroja Latvijā organizētajā diskusijā par Eiropas preču duālo kvalitāti pieļāva I. Vaidere. Viņa uzskata, ka šādas atšķirības nedrīkst būt.

Latvija un Horvātija iekustina vezumu

Duālās pārtikas kvalitāte nav tikai Latvijas problēma. Patērētāji vairākās ES valstīs ir sūdzējušies, ka dažu produktu kvalitāte viņu valstī ir zemāka, salīdzinot ar tā paša ražotāja produktiem, kas ar to pašu zīmolu tiek tirgoti pāri robežai. Arī I. Vaiderei, kura strādā Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā (IMCO) un EP Budžeta komitejā (BUDG), duālās pārtikas jautājums nav nekas jauns – kopā ar kolēģi no Horvātijas viņa to aktualizēja jau pēc pēdējām EP vēlēšanām 2014. gadā. Viņas vārdiem – «pirmā bezdelīga» jautājuma izvirzīšanai ES institūciju darba kārtībā bija tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova. Savukārt pērn rudenī EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam par situāciju Eiropas Savienībā skaidri iezīmēja pozīciju, ka Eiropā nevar būt otrās klases patērētāju. Turklāt pamatnostādnes par ES pārtikas un patērētāju tiesību aizsardzības jomu tiesību aktu piemērošanu divējādas kvalitātes produktiem, lai palīdzētu ES valstīm, EK pieņēma jau 2017. gada septembrī.
Latvijas pētījumu rezultāti – visiecietīgākie

Aktualizējoties duālās pārtikas jautājumam ES, Pārtikas un veterinārais dienests pērn veica 41 produkta (38 pārtikas produktu un trīs dzīvnieku barības) paraugu pārbaudes, lai konstatētu, vai Latvijā tirgotie produkti atšķiras no tāda paša zīmola produktiem, kas ir nopērkami ārzemēs.

«Pārtikas un veterinārais dienests ir konstatējis, ka atšķirības starp vienādiem Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pārtikas nekaitīguma, drošuma un marķējuma jomā,» uzsvēra Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.

Rezultāti liecina, ka no 38 pārbaudītajiem pārtikas produktiem 29 produktos tika konstatētas atšķirības, kuras, pēc PVD secinājuma, ir nebūtiskas. Tajā pašā laikā Čehija, Slovākija un Ungārija, kurās arī tika veikti šādi pētījumi, pārbaudot aptuveni 30 produktu paraugus, secināja pretējo – atšķirības ir būtiskas.

Amatpersonas pieļauj, ka šādus dažādus secinājumus dalībvalstis ieguvušas, jo katra izmantojusi savu metodoloģiju pētījumu veikšanā.

Vaidere gan atzina, ka, «pat pieņemot, ka mūs neviens neindē, tomēr atšķirības ir, un roka jātur uz pulsa».

Rezultāti – tikai gada beigās

Lai pētījumu rezultāti būtu salīdzināmi, diskusijas dalībnieki uzskata, ka nepieciešama vienota ES mēroga metodoloģija pārtikas preču izpētei. Tas vajadzīgs, lai varētu izdarīt salīdzināmus un objektīvus secinājumus un attiecīgi lemt – vai un kādas izmaiņas veicamas esošajā likumdošanā, vai – nepieciešams jauns regulējums.

Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare informēja, ka EK Izpētes institūts ir sagatavojis trīs darba grupas, kurās iesaistīsies visas ES valstis ar saviem ieteikumiem vienotas metodoloģijas un kritēriju izstrādei. Latvija ir iesaistījusies visās trīs darba grupās. Pirmā sanāksme notiks jau janvārī; līdz aprīlim – maijam plānots izstrādāt metodoloģiju, pēc tam paraugu noņemšana atlasei un analizēšana un līdztekus notiks interpretācija. Septembrī ir plānota starp atskaite, bet decembrī – gala atskaite.

Eiropas Komisija šobrīd strādā, lai izveidotu metodiku pārtikas produktu salīdzinošai testēšanai. Tas ir nepieciešams, lai dalībvalstis varētu apspriest duālās pārtikas jautājumu, balstoties uz pamatotu un kopīgu zinātnisku bāzi, kas ir vienāda visiem. Komisija Kopīgajam pētniecības centram (JRC) ir atvēlējusi miljonu eiro šīs metodikas izstrādāšanai. Komisija finansē arī turpmāku darbu pie pierādījumu vākšanas un izpildes nodrošināšanas, piedāvājot miljonu eiro dalībvalstīm pētījumu vai izpildes nodrošināšanas pasākumu finansēšanai.

Viedokļi

Ernests Zavadskis, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktors:

– PVD veikto izmeklējumu rezultāti ir apkopoti un nosūtīti Eiropas Komisijai (EK), kas nodarbojas ar šī jautājuma izpēti. Tomēr jāpiebilst – lai iegūtie izmeklējumu rezultāti būtu salīdzināmi un būtu par pamatu kādiem visaptverošiem secinājumiem, šāds pārtikas produktu pētījums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs būtu veicams, izmantojot vienotu metodoloģiju. EK, piešķirot šim mērķim finansējumu, to arī ir uzsākusi darīt. Ja Latvija tiks aicināta iesaistīties pētījumā, tad mēs to noteikti darīsim. Jāuzsver, ja vēlamies, lai vienādu pārtikas produktu sastāvs būtu identisks neatkarīgi no valsts, kurā tie tiek tirgoti, Eiropas Savienībai tas ir skaidri un gaiši jāpasaka normatīvajos aktos, jo tikai tad tas būs saistoši ražotājiem un uzraudzības dienestiem būs pamats pārkāpējus saukt pie atbildības

Andris Kužnieks, EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks:

– Eiropas Savienībā nevar būt otrās kategorijas patērētāju. Šī ir visas Eiropas, nevis atsevišķu dalībvalstu problēma. 2018. gads būs svarīgs, lai turpinātu darbu pie vienotas metodoloģijas izstrādes un padziļinātas pētījumu veikšanas.

Pēteris Liniņš, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis

– Duālā pārtika ir ne tikai patērētāju, bet arī ražotāju problēma. Tagad, kad duālās pārtikas problemātika ir identificēta, jārod kopīgs risinājums ar vienotām vadlīnijām visiem, nodrošinot likumīgumu un taisnīgumu. Pārtikas nozare ir viena no visvairāk kontrolētajām jomām Latvijā un pasaulē, un svarīgi, lai, veicot izmaiņas uzraudzībā, tas būtu saistoši visiem, nemazinot, piemēram, Latvijas ražotāju pozīcijas attiecībā pret citiem Eiropas Savienības tirgus spēlētājiem.

Piedāvājot produktus ar vienādu preču zīmi dažādos noieta tirgos, nav pieļaujama patērētāju maldināšana. Produkta saturam ir jāatbilst visām pārtikas nekaitīguma prasībām un precīzi jāsakrīt ar to, kas ir norādīts uz produkta etiķetes. Tāpat nav pieļaujama situācija, kad ar vienādu preču zīmi tiek izplatīti produkti, kuru sastāvi būtiski atšķiras pēc to satura. Pieļaujamas būtu nebūtiskas atšķirības, kas nepieciešamas, lai ražotāji varētu veiksmīgi piedāvāt savus produktus konkrētā valstī, ņemot vērā, ka pastāv zināmas atšķirības starp produktu garšas izpratnēm dažādās noieta valstīs

Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja

– Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieskatā duālās kvalitātes jautājumu aktualizēšanai Eiropas līmenī ir pozitīva ietekme, lai kliedētu mītus un pieņēmumus, noskaidrotu reālo situāciju un vajadzības gadījumā – attiecīgi rīkotos. Līdz šim veiktie pētījumi, salīdzinot dažādos reģionos pieejamās pārtikas preces, nenorāda, ka būtu konstatējama negodīga komercprakse. PTAC ieskatā šis jautājums būtu jārisina, izmantojot citas metodes, piemēram, Eiropas Savienības līmenī strādājot ar tirgotājiem un ražotājiem, uzlabojot normatīvo regulējumu, lai patērētāji varētu baudīt Eiropas Savienības vienotā tirgus priekšrocības neatkarīgi no tā, kurā reģionā tie dzīvo.

Produktu atšķirību piemēri ES

*Kafijas zīmols pārdod kafiju ar mazāku kofeīna saturu un lielāku cukura daudzumu divās valstīs, izmantojot vienādu zīmolu.

*Saldēti zivju pirkstiņi satur mazāk zivju dažādās valstīs, kaut arī tiek tirgoti pamatā vienādā iepakojumā.

*Ledus tēja dažās valstīs satur mazāk cukura, bet tā vietā – mākslīgos saldinātājus.

Ilze Šteinfelde

Foto: Pixabay