Ventspils ostas termināļu darbību negatīvi ietekmē apstāklis, ka atsevišķu termināļu vadībā ir Ģenerālprokuratūras ieceltais advokāts Rūdolfs Meroni. Piecu gadu laikā Ģenerālprokuratūra nodarījusi valstij zaudējumus 25 miljonus eiro apmērā, ceturtdien preses konferencē pavēstīja Ventspils mērs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, prognozējot, ka arī šis gads Latvijas ostām nebūšot viegls.

Kā galvenais iemesls šādai prognozei ir Krievijas noteiktās sankcijas, kas paredz ierobežot kravu izvešanas grafikus, atļaujot nosūtīt uz Latviju tikai noteiktu vagonu skaitu – vasarā tie bijuši 1000 vagonu, bet pašlaik – 1800 vagonu diennaktī.

“Ir ļoti liels pieprasījums no komersantiem strādāt caur Latviju, un Krievijā ir ierobežotas jaudas, arī organizācija un serviss ir vājāks nekā pie mums. Līdz ar to visu laiku ir tāda stīvēšanās starp Krievijas oficiālo varu, kas ierobežo, un komersantiem, kas vēlas strādāt,” sacīja Lembergs.

Labāks gads esot gaidāms graudu eksportā, jo Krievijā ir rekordraža. Ar naftas produktiem būs slikti, savukārt akmeņoglēm vajadzētu būt apmēram iepriekšējā gada līmenī.

Lai arī Ventspils ostā 2017. gadā kravu apgrozījums sasniedzis 20 miljonus tonnu, kas ir par 1,2 miljoniem tonnu jeb 7% vairāk nekā gadu iepriekš, Lembergs norāda, ka pieaugumu veicinājuši veiksmīgie mēneši gada sākumā, bet otrajā gada pusē situācija esot manāmi pasliktinājusies.

“Varētu likties, ka mana skepse, ko izteicu 2016. gada rudens pusē, nav piepildījusies, bet šis rezultāts ir pateicoties trim mēnešiem – janvārim, kad bija 2,5 miljoni tonnu, martam, kad bija 2,6 miljoni, un aprīlim, kad bija 2,4 miljoni tonnu. Tas bija brīdis, kad strauji pieauga ogļu cena pasaules tirgū un Krievija vēl nebija ieviesusi tiešus ierobežojumus kravu nosūtīšanai uz Latviju. Pēc tam Krievija šos ierobežojumus ieviesa, un tad tie rezultāti gada otrajā pusē, jau sākot no maija, bija kritiski zemi. Tas attiecas ne tikai uz Ventspili, bet arī uz pārējo Latvijas ostu termināļiem,” paskaidroja Lembergs.

Viņa ieskatā Ventspils ostas termināļu darba rezultātus būtiski pasliktina apstāklis, ka atsevišķu termināļu vadībā ir Ģenerālprokuratūras ieceltais pārstāvis Rūdolfs Meroni, kurš, neprazdams veikt šo komercdarbību, būtiski kaitē Ventspils brīvostā esošo termināļu darbībai. Par to liecinot “Kālija parks” darbības rezultāti. Termināļa jauda ir 7,5 miljoni tonnu. Pirms Ģenerālprokuratūra iejaucās saimnieciskajā darbībā, terminālis krāva ap pieciem miljoniem tonnu gadā. Pagājušajā gadā pārkrauti 200 000 tonnu, kas vecajos laikos bija ļoti slikts viena mēneša rezultāts.

Līdzīga situācija esot arī “Ventspils tirdzniecības ostā” un “Baltic Coal Terminal”. Dīvaini rezultāti esot arī “Ventspils Grain Terminal”, kur pārkrauts tikai 340 000 tonnu, bet viņu jauda ir pusotrs miljons tonnu. Pārējie graudu termināļi uzrāda rekordlielus pārkraušanas apjomus. “Kāpēc “Ventspils Grain Terminal” tik slikti strādā, man nav saprotams”.

Lembergs aicināja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru pārtraukt šo nejēdzību saistībā ar Ģenerālprokuratūras ietekmi uz ostu darbību, kas valstij nodarījusi zaudējumus 25 miljonus eiro apmērā. “Cik ilgi šī nejēdzība turpināsies? Kad Kalnmeiers iejauksies un sāks pildīt savus pienākumus?” vaicāja Lembergs.