Šā gada 12. maijā Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar uzraudzības un sankciju mehānismiem, lai stingrāk vērstos pret tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras pieļauj pārmērīgu budžeta deficītu, lielu valsts parādu, vai arī īsteno politikas, kas liek šaubīties par šo valstu finanšu sistēmas ilgtspēju un ekonomikas konkurētspēju.
Latvija Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē šo iniciatīvu kopumā ir atbalstījusi, vienlaikus norādot uz vairākiem diskutējamiem priekšlikumiem, lai šāds mehānisms pilnībā tiktu ieviests.
„Eiropas Komisijas ideja par kopējo Eiropas Savienības dalībvalstu fiskālās disciplīnas un savlaicīgu politiku koordināciju ir atbalstāma, taču dalībvalstīm vēl rūpīgi ir jāizdiskutē un jāizvērtē visi priekšlikumi, lai šāds instruments tiktu ieviests. ES ir kopēja monetārā politika, taču, kā apliecina neseni notikumu reģionā, tai trūkst kopējas fiskālās disciplīnas,” norāda finanšu ministrs Einars Repše.
Priekšnoteikums, lai sasniegtu EK piedāvātā priekšlikuma mērķi – fiskālā disciplīna, ir jābūt skaidri izprastam sabiedrībā un politikā. Pamatā ir stingri jāapņemas noturēt fiskālo disciplīnu ilgtermiņā, jo, kā pierāda arī Latvijas ekonomikas stabilizācijas pasākumi, īstenotā fiskālā konsolidācija un fiskālās disciplīnas noturēšana ir viens no elementiem, lai valsts spētu atgūt stabilitāti starptautiskajā finanšu tirgū. Līdzīgu izaicinājuma priekšā šobrīd atrodas eirozona un visa ES.
ECOFIN sanāksmes laikā Finanšu ministrijas pārstāvis piekrita, ka nacionālo politiku koordinācijai un nacionālo budžetu mērķu sasaistei ar ES iniciatīvu ir jābūt savlaicīgai. Katra gada pirmajā pusē ES līmenī varētu izskatīt katras dalībvalsts makroekonomiskās attīstības prognozes, fiskālās politikas pasākumus, kas nodrošina fiskālās disciplīnas kritēriju atbilstību nacionālā budžeta bilancei. Tuvākajā laikā EK plāno izstrādāt detalizētākus tiesību aktus par šīs iniciatīvas priekšlikumiem.
Lai arī piedāvātais EK risinājums ir loģisks, tomēr tajā vēl nav rasts balanss starp ES līmeņa uzraudzību un nacionālo valstu budžeta sagatavošanas procesu. Nacionālajiem parlamentiem ir jāsaglabā visas tiesības lemt par valsts budžeta politiku, jo tās ir katras dalībvalsts suverenās tiesības – sagatavot valsts gada budžetu. ES nevar dot stratēģiskās norādes par politikas veidošanu noteiktajā valstī.
Šis EK priekšlikums par valsts budžeta plāna izskatīšanu un komentēšanu, lai novērstu iespējamos būtiskos makroekonomiskās stabilitātes un fiskālās ilgtspējas riskus pirms tas tiek apstiprināts nacionālajā parlamentā, ir jāvērtē nacionālas valsts neatkarības un kompetences sadalījumu kontekstā.
Priekšlikums par ciešāku sasaisti starp budžeta deficīta un parāda līmeņiem būtu atbalstāms, lai ilgtermiņā nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju. Tomēr nopietna diskusija ir nepieciešama par EK piedāvātajiem sankciju mehānismiem un to piemērošanu dalībvalstīm, kas pārkāpj kritērijus.
Finanšu ministrija vērtē piedāvātos instrumentus Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros kā pietiekami spēcīgus, lai šobrīd papildu nekoncentrētos uz jaunu sarežģītu sodīšanas pasākumu veidošanu. Īpaši jāatzīmē bažas par EK piedāvātajiem Kohēzijas fonda līdzekļu plūsmas ierobežojumiem kā korektīvu instrumentu pret valsti, kas neievēro noteikto budžeta deficīta 3% no IKP.
Jo, piemēram, Latvijas gadījumā Kohēzijas fonda līdzekļi ir viens no būtiskākajiem finanšu resursu avotiem, kas pie valsts budžeta fiskālajiem ierobežojumiem krīzes situācijā palīdz valstij stimulēt ekonomiku, īstenot investīciju projektus, vienlaicīgi arī veicinot ekonomisko izlīdzināšanu reģionos. Finanšu ministrija uzskata, ka Kohēzijas fonda līdzekļu plūsmas ierobežojumi radītu tikai pretēju efektu uzsāktajām strukturālām izmaiņām ekonomikā un spējai atgriezies pie ilgtspējīgas valsts finanšu pozīcijas. Tomēr ja lēmums par sankciju mehānismu ieviešanu tiks pieņemts, tad papildu būtu jāanalizē ne tikai Kohēzijas fonda, kas nav pieejams visām ES dalībvalstīm Kohēzijas politikas ietvaros, bet arī citu ES finanšu instrumentu sasaisti ar Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu īstenošanu.
Autors: Bizness.lv
