Miljards eiro veselībai un pirms 13 gadiem NATO apsolītie iekšzemes kopprodukta divi procenti valsts aizsardzībai. Šie nākamā gada budžetā ir divi galvenie atskaites punkti. Aiz budžeta borta gan paliek virkne Saeimas deputātu priekšlikumu, kuru apmierināšana prasītu vairāk naudas, nekā valsts to var atļauties.

Saskaņā ar Saeimas apstiprināto budžetu nākamajā gadā valstij jāieņem 8,75 miljardi eiro, bet tērēt tā plānojusi par 200 miljoniem vairāk. Salīdzinot ar 2017. gada prognozētajiem ieņēmumiem, nākamgad budžeta ieņēmumi būs par 684 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi augs par 583 miljoniem eiro. Taču budžets ir pietiekami līdzsvarots, lai Eiropas Komisija atzītu to par atbilstošu Stabilitātes un izaugsmes pakta, kas radīts, lai palīdzētu valstīm izvairīties no smagām ekonomikas krīzēm, nosacījumiem un ar to var lepoties tikai sešas no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, raksta NRA.lv.

«Man arī gribētos daudz vairāk, lai mēs varētu atjaunot ceļu fondu, lai varētu īstenot visu to, kas vēl ir jāizdara arī attiecībā uz izglītības finansējumu. Arī finansējumu veselībai, bet mūsu valsts aug tik strauji, cik strauji viņa var augt. Un tas ir atkarīgs no mums visiem kopā un politikas, ko mēs īstenojam,» pateicoties deputātiem un ministriem par budžeta veidošanā ieguldīto darbu, teica premjerministrs Māris Kučinskis.

Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi bija apņēmušies atteikties no tā dēvētajām deputātu kvotām un vienojušies, ka nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem. Saeima pie šā solījuma galvenokārt pieturējās un atbalstīja vien dažus priekšlikumus par papildu līdzekļu piešķiršanu. Iesniedzot priekšlikumus budžetam, deputāti piedāvāja līdzekļu pārdali 223 miljonu eiro apmērā, tomēr gandrīz visi šie ierosinājumi tika noraidīti.

Starp deputātu atbalstītajiem ierosinājumiem ir 2,4 miljonu eiro piešķiršana internātskolu darbības nodrošināšanai. Tāpat atbalstīts priekšlikums piešķirt 302,2 tūkstošus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem augstākajai izglītībai, ņemot vērā sociālo iemaksu pieaugumu.

Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas noteiktas kā prioritātes – veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.

Maksimālais valsts parāds 2018. gada beigās plānots 10,25 miljardi eiro, turklāt finanšu ministrs nākamgad varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Tāpat finanšu ministrs varēs dzēst valsts aizdevumus 40 897 907 eiro likvidētajiem uzņēmumiem vai komercsabiedrībām.

IKP prognoze 2018. gadam noteikta 28,359 miljardi eiro, bet nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no IKP.

Saeima līdz ar budžetu pieņēma arī grozījumus 26 likumos un divus jaunus likumus, kas saistīti ar valsts budžetu. Par izmaiņām šajos likumos bija iesniegti gandrīz 300 priekšlikumu. Diskusijās deputātiem brīžiem bija domstarpības, taču kopumā darbs virzījies uz priekšu raitāk nekā iepriekšējos gados, skatot budžeta likumprojektus. Politiķi to skaidro ar faktu, ka šoreiz budžeta paketē praktiski netiek mainītas nodokļu likmes, jo vasarā pieņemta nodokļu reforma, kuru iecerēts īstenot no nākamā gada.

Politiķi vienojušies samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Vienlaikus Saeima noraidīja deputātu ierosinājumus paplašināt samazinātās PVN likmes piemērošanu.

Deputāti arī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12. klasēs.

Nodokļos iekasēs pusmiljardu vairāk

Apstiprinot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam un valsts budžetu nākamajam gadam, Saeimas deputāti nolēma, ka nākamgad budžeta kopējie ieņēmumi sasniegs 8,75 miljardus eiro, no kā lielāko daļu veidos dažādi nodokļi un nodevas, kas ir jāmaksā iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Valsts pamatbudžets nākamgad lielākoties tiks uzturēts no pievienotā vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Nākamgad abos šajos nodokļos plānots iekasēt aptuveni 3,5 miljardus eiro, kas ir par teju pusmiljardu vairāk, nekā paredz šā gada plāns.

Finanšu ministrija (FM) gan uzsver, ka 2018. gada budžetā turēts solījums – nepiedāvāt jaunus nodokļu pasākumus pēc šajā vasarā Saeimā apstiprinātās nodokļu reformas. Tātad nākamgad stāsies spēkā jau kopš agra pavasara apspriestās izmaiņas nodokļos, proti, neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli reinvestēto peļņu, taču vienlaikus palielināt nodokļa likmi tajos gadījumos, kad uzņēmuma īpašnieki nolemj nopelnīto izņemt; diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi atkarībā no ienākumiem; diferencēto nepaliekamo minimumu piemērot uzreiz, nevis tikai pēc gada, kad nodokļa maksātājs iesniedz gada ienākumu deklarāciju. Nodokļu reforma valsts budžetu, protams, ietekmēs. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka izmaiņas uzņēmuma ienākuma nodoklī (UIN) budžeta ieņēmumus varētu samazināties par aptuveni 190 miljoniem eiro. FM cer, ka 2019. gadā kopējie šī nodokļa ieņēmumi jau varētu nedaudz pieaugt. Savukārt darbaspēka nodokļos (IIN un VSAOI) reformas dēļ budžeta ieņēmumi varētu samazināties par 273,6 miljoniem eiro. Taču, pieņemot, ka nākamgad valsts ekonomika kāps un pieaugs arī algas, valsts iedzīvotāju ienākuma nodoklī nākamgad cer saņemt 346 miljonus eiro, kas ir par 18 miljoniem vairāk, nekā bija plānots šogad.

Taču reizē ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas pozitīvo ietekmi uz daļu strādājošo ienākumiem Latvijas iedzīvotājiem ir jārēķinās arī ar kompensējošiem pasākumiem, kas ienākumus plicinās – proti, augstāku akcīzes nodokli degvielai, alkoholam un cigaretēm. Nākamgad akcīzes nodoklī plānots iekasēt pat vairāk nekā 1 miljardu eiro, kas ir par 136 miljoniem eiro vairāk, nekā ir paredzēts šā gada plānos.

Lemjot par nākamā gada budžetu un tā pavadošajiem likumprojektiem galīgajā variantā, politiķi vienojās samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tā ka šo augļu un dārzeņu cenas veikalos varētu nedaudz samazināties. PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Kopumā nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā plānoti par 311 miljoniem eiro lielāki, nekā tie bija paredzēti šogad. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas nonāk valsts speciālajā budžetā, nākamgad plānotas 2,528 miljardu eiro apmērā. Šogad šie ieņēmumi ir plānoti 2,244 miljardu eiro apmērā.

Tātad kopumā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumi, nerēķinot ārvalstu finanšu palīdzību un transfertus, nākamgad varētu būt aptuveni 7,35 miljardi eiro. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, tas ir, vidēji 3804 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju.

Ilze Šteinfelde, Jānis Lasmanis

Foto: Saeimas kanceleja