Saeima ceturtdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma 2018. gada valsts budžeta likumu, tai skaitā vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus. Komentējot valsts budžetu, Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka nākamā gada budžets ir “nozaru budžets” un cilvēkiem tas nav saprotams.
Kopumā valsts budžetu Ventspils mērs vērtē kā sabalansētu, vienlaikus norādot, ka tas tomēr mazāk domāts cilvēkiem, vairāk nozarēm. “2010. gadā [Valdis] Dombrovskis solīja, ka budžets būs teritoriālā griezumā, taču šīs budžets ir nozaru griezumā. Tas nav saprotams pēc būtības. Šis budžets nav cilvēkiem, bet nozarei,” sacīja Lembergs.
Kā pozitīvas lietas viņš atzīmēja faktu, ka valsts drošībai un aizsardzībai nākamgad papildus piešķirti 126 miljoni eiro, un finansējums kopumā sasniegs divus procentus no IKP, ko paredz Latvijas kā NATO dalībvalsts saistības. Vienlaikus, līdz zemessardzei šīs finansējums nav nonācis, kas rada nepatīkamu sajūtu.
Līdzīgas sajūtas raisa arī finansējums veselības nozarei. Lai arī nozarei nākamgad papildus tiks novirzīti vairāk nekā 200 miljoni eiro, skaidras atbildes par šīs summas izlietojumu nav. “Līdz šim brīdim nav zināms, kur šo naudu tērēs. Ir bažas, ka lielākā daļa no šīs naudas var aiziet farmācijai,” pauž Ventspils mērs.
Lai arī pirms pāris gadiem Latvijas Nacionālais attīstības plāns kā svarīgu prioritāti izvirzīja policentrisku attīstību, šī ideja joprojām nav iedzīvināta. Ventspils mērs norādīja, ka pieaugot ieņēmumiem tos būtu jānovirza valsts attīstībai. Pirms gada viņš piedāvājis Ministru prezidentam Mārim Kučinskim programmu, kas nodrošina valsts policentrisko attīstību ar mērķi stimulēt apstrādājošo rūpniecību. Diemžēl šādiem mērķiem nauda nav atvēlēta.
Viņš brīdināja, ka šobrīd veidojas krīzes pazīmes saistībā ar dzelzceļu un kravu kritumu. Arī šo problēmu valsts budžets nav iecerējis risināt.
“Budžets ir ļoti greizs. Es teiktu, ka tas ir sociāldemokrātu budžets,” pauda Lembergs.
Kā zināms, lielākais finansējuma pieaugums nākamgad būs jomām, kas izvirzītas kā valsts prioritātes – iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.
Nākamā gada valsts budžeta likums, vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kā arī ar budžetu saistītie likumi stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.
