Jebkurš lēmums par sejas aizsegšanu nes potenciālus riskus valsts drošībai, tāpēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, nododot izskatīšanai Saeimā ievēlētajām politisko partiju frakcijām, iesaldējusi, vēsta NRA.lv.
Kā norādīts Nacionālās apvienības pārziņā esošās Tieslietu ministrijas izstrādātajā likumprojekta anotācijā, likuma mērķis, aizliedzot publiskās vietās aizsegt seju, ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.
Likumprojektā gan paredzēti izņēmumi, kad sejas aizsegšana nepieciešama normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei, piemēram, ķivere, pārvietojoties ar motociklu, profesionālo pienākumu izpildei, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem, laika apstākļu dēļ un veselības stāvokļa dēļ. Tāpat šie aizliegumi neattieksies uz dievnamiem, lūgšanu telpām un citām telpām, kurās notiek reliģiska darbība, tādējādi ļaujot cilvēkiem praktizēt savu reliģiju.
Nacionālās apvienības uzturēto prasību par sejas aizsegšanas liegumu komisijas sēdē otrdien atbalstīja arī Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns, kas uzsvēra, ka islāmam sekojošās sievietes seju aizsedzošos apģērbos ir «terorisma karogs, kas vēsta, ka mūsējie jau ir te», un mudina radikālā islāma sekotājiem pievienoties jau esošajai diasporai. Turklāt, jo plašāka ir šī kopiena, jo vieglāk tajā noslēpties islāma radikālistiem. Tāpēc profesors uzskata, ka Latvija rīkotos prātīgi, ja seju aizsegšanu aizliegtu proaktīvi – pirms šādas problēmas radušās.
Taču L. Taivāna un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka viedoklim komisijā gandrīz nebija atbalstītāju. Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis norādīja, ka Latvijai pašlaik nav pamata uztraukties par radikālā islāma radītiem draudiem. Turklāt sejas aizsegšanas vispārējs aizliegums pievērstu islāma teroristu uzmanību.
«Radikāļi tam pievērš uzmanību, traktē kā vēršanos pret sievietēm,» saka I. Ulmanis, kas zina arī stāstīt, ka citviet Eiropā, kur ieviesti līdzvērtīgi aizliegumi, bijuši islāma sekotāju protesti un pat maza mēroga uzbrukumi policijas iecirkņiem. Tāpēc Latvijai neesot pamata ieviest šādus aizliegumus, jo seju aizsedzošu musulmaņu ir ārkārtīgi maz (piecas sievietes), bet aizliegums radītu negatīvu rezonansi.
Šo secinājumu, iebilstot likumprojektam, izmantoja arī Lolita Čigāne. Viņa ir pārliecināta, ka seju aizsegšana diskriminē sievietes un no šīs tradīcijas vajadzētu atbrīvoties, taču citiem līdzekļiem, ne ar aizliegumu. «Kāpēc uzlikt Latviju uz kaut kādu radikāļu kartes ar universālu aizliegumu?» retoriski jautāja politiķe.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka reizēm «kaut kādas tēmas pacelšana jau pati par sevi nav laba lieta» un šajā situācijā ne lēmums par aizliegšanu, ne likumprojekta noraidīšana nebūs labākais risinājums.
Ņemot vērā šos argumentus, komisija lēma, ka, izvairoties no plašas likumprojekta apspriešanas Saeimas sēdē, pagaidām nevirzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet ļaut to izvērtēt Saeimas frakcijām. Tradicionāli šāds lēmums nozīmē, ka likumprojekts deputātu atvilktnēs tiek noguldīts uz ilgu laiku.
Jānis Lasmanis
