Preču eksporta pieaugums gan eiro izteiksmē, gan apjomos šogad ir bijis ļoti straujš, un to ir būtiski sekmējis ārējā pieprasījuma kāpums. Eksports ir bijis nozīmīgs ekonomikas izaugsmes dzinulis. Gada pirmajos deviņos mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 9.5% gada izteiksmē. Septembrī pieaugums aizvien bija ļoti labs, bet nedaudz lēnāks, proti 7.7% gada izteiksmē. Tirdzniecības partnervalstu ekonomikas turpinās augt, kas radīs iespējas mūsu eksportētājiem. Ņemot vērā, ka jaudu noslodze ir jau ļoti augstā līmenī un ražotāji sāk biežāk norādīt uz darbaspēka trūkumu kā ražošanu ierobežojošu iemeslu, strauju eksporta izaugsmes kāpumu ilgstoši noturēt būs grūti. Līdz ar to eksports turpinās augt, bet, visticamāk, pieauguma tempam būs tendence lēnām samazināties.

Pārņemot stafetes kociņu no eksporta, par galveno ekonomikas izaugsmes dzinuli pamazām kļūst iekšzemes pieprasījums – investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Augošais iekšzemes pieprasījums audzē pieprasījumu pēc importa precēm. Šī gada deviņos mēnešos preču importa vērtība palielinājās par 16.5%, bet septembrī – par 18.4% gada izteiksmē. Gaidāms, ka nākamgad galvenokārt bāzes efektu ietekmē importa kāpums nedaudz noplaks, bet turpinās pārsniegt eksporta kāpumu.

Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste