Grozījumus Izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, plānots pieņemt līdz nākamā gada februārim, lai jau 1. septembrī sāktu šo bērnu skološanu 1. klasē.
Izglītības nozarē strādājošie brīdina, ka šajā jautājumā ir pārāk daudz neskaidrību, lai reformu īstenotu jau nākamgad, un sola cīnīties pret šo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvu. Arī portālā Mana balss jau vairāk nekā 6000 cilvēku ir nobalsojuši pret to, vēsta NRA.lv.
«Mēs prasām IZM sasaukt kopā iesaistītās puses un diskutēt, pirms tiek pieņemts lēmums par atbalstu tālākai reformas virzībai,» saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa uzsver, ka sanāksmēs, kas tika sasauktas iepriekš, ar sociālajiem partneriem šis jautājums netika saskaņots. Gribētos, piemēram, dzirdēt gan par pētījumiem par Latvijas un arī ārvalstu šāda veida reformu pieredzi, par mācību saturu un pirmsskolas izglītības vadlīnijām, mācību līdzekļu nodrošinājumu, pedagogu sagatavošanu (joprojām netiek piedāvāti kursi, kā sākotnēji tika solīts). Kamēr nav atbildes uz visiem šiem jautājumiem, reforma nav virzāma uz priekšu. Arodbiedrības priekšsēdētāja vērš uzmanību uz to, ka kopš 13. jūlija šie grozījumi Izglītības likumā ir nonākuši Ministru kabinetā (MK), bet tālāk par valsts sekretāru kompetenci nav nonākuši. Nepieņemami būtu līdz februārim tos «izdzīt» cauri Saeimai, lai jūlijā, kad pedagogi ir atvaļinājumā, nāktu klajā ar vadlīnijām, bet 1. septembrī jau vērtu skolas durvis sešgadniekiem. Ja ministrija arī turpmāk nereaģēs, būšot jāmēģina pacīnīties valdībā – attiecīgi MK komitejā un sēdē.
Tikpat kaujinieciski ir noskaņota Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure: līdzīgi kā darīts attiecībā uz internātskolām, kurām nākamgad izdevies saglabāt valsts finansējumu, jārīkojas arī tagad. «Par laimi, šis jautājums netiek skatīts kopā ar valsts budžetu, tātad ir iespēja vēl cīnīties. Palēnām drupinot, var pievārēt arī klinti,» filozofiski rezumē LPS pārstāve.
Arī sabiedriskās organizācijas cerību nav atmetušas, lai gan līdz šim IZM tajās neesot ieklausījusies. Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāju Zani Ozolu uztrauc tas, cik maz tiek ņemta vērā sabiedriskā doma un kādu laika un enerģijas patēriņu prasa komisijas sēžu apmeklēšana, lai vismaz tā mēģinātu paust savu viedokli. Taču par spīti visiem šķēršļiem – biedrība uzturot spēkā savu prasību: nesteigties ar reformu un neīstenot to jau ar 2018. gadu. To, ka ne viņām vienām ir šāda pārliecība, liecinot nesenā biedrības veiktā 400 pedagogu aptauja: vairākums pateicis stingru «nē» šim eksperimentam ar bērniem. Arī portālā Mana balss parakstu vākšanas kampaņa rāda lēnu, bet noteiktu atbalstu: vairāk nekā 6000 cilvēku jau pievienojušies šai iniciatīvai. Savukārt Latvijas Universitātes pedagoģijas profesore Zanda Rubene, kas arī darbojas šajā organizācijā, atgādina, ka šis jautājums cilāts jau kopš 2009. gada un apturēts, jo IZM toreizējā vadība ieklausījās profesionāļu teiktajā un pētījumos balstītajos faktos, nevis tikai atsaucās uz ekonomiskajām svirām un darba tirgu.
Aisma Orupe
