Rietumeiropai ražoto produktu atšķirības no Austrumeiropas tirgum domātā acīgākie pircēji jau ir pamanījuši sen. Šobrīd šī problēma pacelta valsts līmenī, jo zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izanalizēt vairāku Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu un noteikt, vai šie produkti identiski analoģiskiem (viena zīmola identiskā iepakojumā) citās ES valstīs tirgotajiem, vai arī tie sastāva ziņā atšķiras.
Pārtikas produktu sastāva atbilstība analoģiskām citās valstīs tirgotām pārtikas precēm nepieciešama, lai pārbaudītu Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera 13. septembrī sacīto, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski, skaidro Zemkopības ministrija.
«Nav pieņemami, ja viena zīmola produkti dažādās Eiropas Savienības valstīs tiek tirgoti atšķirīgā kvalitātē. Ja Eiropas Komisijas prezidenta teiktais par zemākas kvalitātes pārtikas pārdošanu atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, atbilst patiesībai, tad es rosināšu izmaiņas Eiropas Savienības normatīvajos dokumentos, kas aizliegtu pārtikas ražošanas uzņēmumiem ražot viena zīmola pārtikas produktus ar atšķirīgu sastāvu. Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kuri ārvalstu pārtikas ražošanas uzņēmumi piekopj negodīgu komercpraksi,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere NRA.lv atklāja, ka PVD lūgs piešķirt finansējumu laboratorisko analīžu veikšanai. «Paraugu skaits, produktu veidi, paraugu noņemšanas vietas, termiņi ir jautājumi, kas vēl tikai tiks apspriesti, jo ir saistīti gan ar finanšu apjomu, ko plānots šim mērķim atvēlēt, gan ar, piemēram, laboratorijas iespējām noņemtos paraugus pārbaudīt – vai to varēs veikt BIOR vai būs nepieciešams iesaistīt kādu citu references laboratoriju. No tā arī ir atkarīgi termiņi. Jau tuvākajā laikā par šiem jautājumiem ir plānota sanāksme Zemkopības ministrijā,» sacīja I. Meistere.
Pirms pāris gadiem lielveikals Sky rīkoja reklāmas akciju Saturam ir nozīme, kurā aicināja pirkt pazīstamu zīmolu preces, kas īpaši ražotas Rietumeiropas, nevis Austrumeiropas tirgum. Tā, piemēram, Sky veikalos varēja iegādāties riekstu krēmu Nutella ar 7,5% vājpiena pulveri, lai gan citos veikalos šis pats produkts saturēja vien 6,6% vājpiena pulvera. Viens Nutella bija ražots Rietumeiropai, otrs – Austrumeiropai.
Pēc tam, kad PVD būs veicis pārbaudi, varēs secināt, cik daudz Latvijā ir pārtikas produktu, kuru sastāvs atšķiras atkarībā no tā, kādam tirgum tas ir paredzēts. To, ka šādi produkti Latvijā ir, apliecina pērn notikušais skandāls ar šokolādes batoniņu Mars, Snickers un Milky Way. Toreiz Veghela rūpnīcā Nīderlandē, kas ražo šos batoniņus, gadījās kļūme, un uzņēmums bija spiests atsaukt milzīgu daļu šīs produkcijas. Latvijas pircējus tas gandrīz neietekmēja, jo, kā izrādījās, lielākā daļa no Mars produkcijas Austrumeiropas tirgum tiek ražota pavisam citā rūpnīcā Polijā.
Veikalnieki no analogo preču pārbaudēm nebaidās, jo analizēti tiks produkti. Maxima Latvija sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Udarse Neatkarīgajai uzsvēra, ka lielveikals sadarbojas tikai ar ražotāju oficiālajiem izplatītājiem un dīleriem. Tas, kas nonāk Latvijā, ir atkarīgs no viņiem.
Ungārija, Slovākija un Lietuva jau šādus pētījumus ir veikusi. Ungārijā atrasti 24 produkti, kuros ir sastāva atšķirības. Savukārt Slovākija ir secinājusi, ka viņu valstī var iegādāties vismaz 22 produktus, kuru sastāvs atšķiras no tā, ko var iegādāties pāri robežai Austrijā.
Nesen šāds pētījums veikts arī Lietuvā, kuras zemkopības ministrs Broņus Markausks ar nožēlu atzina: «Divpadsmit gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā joprojām pastāv šādas problēmas.» Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienests secinājis, ka no 33 pārbaudītajām viena nosaukuma precēm 23 precēs ir atrastas sastāva atšķirības. Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Darjus Remeika uzsvēra, ka dienests ir gatavs pārbaudīt lielāku skaitu pārtikas preču, bet grib sagaidīt vienotu visai ES paredzētu pētījumu metodoloģiju.
Ilze Šteinfelde
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
