Jo vairāk sankciju ASV un tās sabiedrotie uzliks Ziemeļkorejai, jo ātrāk valsts strādās, lai attīstītu savu kodolieroču programmu, paziņojis Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Pagājušajā nedēļā ANO Drošības padome vienprātīgi nobalsoja par sankcijām pret Ziemeļkoreju pēc tam, kad tā atkārtoti bija veikusi vairākas kodolizmēģinājuma pārbaudes.
Līdz šim jaunākās ANO sankcijas paredz aizliegumu importēt Ziemeļkorejas tekstilizstrādājumus, piegādāt tai dabasgāzi, nosaka griestus pārstrādāto naftas produktu piegādēm un ierobežo naftas piegādi pašreizējā apjomā. Tāpat aizliegts izsniegt jaunas darba vīzas ziemeļkorejiešu viesstrādnieku nodarbināšanai, kā arī aicināts valstīm ziņot par datumu, kad Ziemeļkorejas viesstrādnieki vairs netiks nodarbināti.
Sankcijas ietver arī kuģu pārmeklēšanu, ja pastāv aizdomas, ka tie transportē kravu, ko aizliegušas Apvienotās Nācijas. Tomēr vispirms ir jāgūst kuģa karoga valsts piekrišana. Sākotnējais rezolūcijas projekts paredzēja šādu kuģu pārmeklēšanu ar spēku, tomēr turpmāko sarunu gaitā šī prasība tika atmesta.
Ārvalstu ministrija pārstāvis norādījis, ka jaunākās sankcijas ir ar mērķi iznīcināt cilvēkus no Ziemeļkorejas, nemaz nerunājot par tās sistēmu un valdību.
Gaidāms, ka šonedēļ ASV prezidents Donalds Trumps Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā diskutēs par pieaugošo pretestību starp ASV un Ziemeļkoreju
“Šī būs lieliska nedēļa, mēs ceram uz to. Ciktāl tas attiecas uz Ziemeļkoreja, es domāju, ka lielākā daļa no jums zina, kā es jūtos,” izteicās Tramps.
ASV prezidents augustā tika teicis, ka Ziemeļkoreja “saskarsies ar uguni un dusmām, ko pasaule nekad nav redzējusi”. ASV amatpersonas uzsvērušas, ka, lai gan ASV dod priekšroku diplomātiskai pieejai, Ziemeļkorejai ir militārs spēks.
ASV vēstniece ANO Nikija Heilija norādīja, ka Savienotās valstis aizstāvēs sevi un savus sabiedrotos pret šo agresīvo valsti.
“Ja Ziemeļkorejas uzvedība arī turpmāk būs neapdomīga, ja Savienotajām Valstīm kaut kādā ziņā būs jāaizsargā sevi vai savi sabiedrotie, Ziemeļkoreja tiks iznīcināta. Un mēs visi to zinām. Un neviens no mums to negrib. Neviens no mums negrib karu,” sacīja Heilija, norādot, ka, ja Ziemeļkoreja turpinās savu bīstamo kursu, tad ANO turpinās izdarīt spiedienu. “Izvēle ir viņu rokās,” pauda Heillija.
Tomēr, neskatoties uz stingrākiem sodiem, Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns un tās režīms turpina izrādīt savu milzīgo spēku.
Neraugoties uz tai piemērotajam sankcijām un spiedienu no ASV, Ziemeļkoreja turpina veikt ballistisko raķešu izmēģinājumus. Savu jaunāko izmēģinājumu Ziemeļkoreja veikusi piektdienas, 15. septembra, rīta. Vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete pārlidoja Japānas ziemeļu salai Hokaido un piezemējās Klusajā okeānā apmēram divus tūkstošus kilometrus no valsts robežas.
Kopš Ziemeļkoreja 2006.gadā pirmo reizi veica atombumbas izmēģinājumu, šī ir jau astotā reize, kad tai piemērotas sankcijas.
Reģiona valstu aplēses par ūdeņraža bumbas izmēģinājuma jaudu atšķiras – Dienvidkoreja lēš, ka tās bija 50 kilotonnas, bet Japāna, ka 160. ASV speciālisti Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietnē “38 North” tagad paziņojuši par vēl daudz lielākām jaudas aplēsēm – 250 kilotonnām. Tā ir 16 reizes lielāka jauda nekā ASV Hirošimai uzmestā atombumba 2.pasaules kara noslēgumā.
Foto:Elvert Barnes/https://www.flickr.com/photos/perspective/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
