Latvijā apstiprinātā nodokļu reforma paredz vērienīgas izmaiņas dažādās jomās, kas sola pieaugumu gan ienākumu, gan arī izdevumu pusē. Būtiskas pārmaiņas piedzīvojusi darbaspēka nodokļu sistēma – mainīta gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, gan arī atvieglojumi (neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādājamo).
“Kopumā izmaiņas vairumam strādājošo sola ikmēneša ienākumu pieaugumu. Ienākumu samazinājums reformas rezultātā sagaidāms tikai tiem darba ņēmējiem, kuru alga pārsniedz 5065 eiro mēnesī “uz papīra”, kā arī iedzīvotājiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem un augstiem atvieglojumiem. Piemēram, darba ņēmējam ar algu 500 eiro “uz papīra” un diviem reģistrētiem apgādājamiem, 2018.gadā ienākumi “uz rokas” būs par 2,50 eiro mazāki. Šādu algu un atvieglojumu saņēmēji iedzīvotāju ienākuma nodokli nemaksā, līdz ar to no nodokļa likmes samazinājuma neko neiegūst, taču nedaudz zaudē paaugstināto sociālo iemaksu dēļ,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nodokļiem jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Vai pieņemtā nodokļu reforma ieviesusi kādas korekcijas šajā jomā? Arī kaimiņvalstīs aktuālas izmaiņas darbaspēka nodokļu sistēmā. Kamēr Lietuvā noris diskusijas par plānotajām izmaiņām, un lēmuma pieņemšana vēl gaidāma, tikmēr Igaunijā strādājošie 2018.gadā var rēķināties ar teju trīskārt augstāku neapliekamo minimumu (500 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā) un tā diferencēšu pēc ienākuma līmeņa (algām no 1200 eiro mēnesī tas pakāpeniski samazinās, sasniedzot 0 pie 2100 eiro lielas mēnešalgas). Lietuvā diskutē par apgādājamo atvieglojumu atcelšanu. Šobrīd par katru reģistrēto apgādājamo tiek piemērots atvieglojums 200 eiro apmērā. Tā vietā tiek rosināts izmaksāt valsts pabalstu 30 eiro apmērā par katru bērnu, plus papildus pabalstu vecākiem ar 1 vai 2 bērniem un ienākumiem līdz 153 eiro uz vienu ģimenes locekli. Noris arī diskusijas par atsevišķa pabalsta izmaksāšanu ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem neatkarīgi no ienākumu līmeņa.
Minimālā mēnešalga 2018.gadā mainās tikai Latvijā (no līdzšinējiem 380 eiro līdz 430 eiro), Lietuvā tā paliek 380 eiro apmērā, bet Igaunijā 470 eiro. Taču Igaunijā, līdz ar nepaliekamā minimuma palielināšanu 500 eiro mēnesī, aktualizējusies diskusija arī par minimālās algas pieaugumu līdzvērtīgā apmērā.
Vērtējot nodokļu reformas ietekmi uz ikmēneša ienākumiem, jāatzīst, ka joprojām saglabājam līdera pozīciju kā valsts ar Baltijā augstāko darbaspēka nodokļu slogu. Tomēr atsevišķos gadījumos atšķirību amplitūdu starp Lietuvu esam mazinājuši, kamēr Igaunijas izrāviens kļuvis vēl ievērojamāks:
– Vēl šogad strādāt un saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk ir Lietuvā – pamatā, pateicoties Baltijā lielākajam ar ienākuma nodokli nepaliekamajam minimumam (līdz pat 310 eiro) un atvieglojumiem par apgādājamo (200 eiro). Līdz ar vērienīgu neapliekamā minimuma pieaugumu, Igaunija 2018.gadā atgūs statusu kā valsts, kurā arī zemo algu saņēmēji savos maciņos iegūst vislielākās summas Baltijā.
-Nākamgad 430 eiro algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem pēc visu nodokļu nomaksas Latvijā joprojām saņems vismazāk – 346 eiro, kamēr Lietuvā par 23 eiro, bet Igaunijā pat par 68 eiro vairāk;
-Vidējas algas (800 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnoša iedzīvotāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas jūtami lielāki būs Igaunijā – ar diviem reģistrētiem apgādājamiem par 84 eiro vairāk, bet bez apgādājamiem pat par 133 eiro vairāk nekā Latvijā. Lietuvas pārsvars gan samazināsies, tomēr joprojām nodrošinās iedzīvotājiem lielākus ienākumus “uz rokas”, salīdzinājumā ar identiskā situācijā esošiem strādājošajiem Latvijā (ar diviem reģistrētiem apgādājamiem par 19 eiro, bet bez reģistrētiem apgādājamiem par 39 eiro lielākus faktiskos ienākumus);
-Augstāku ienākumu (1000 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem vispateicīgākās darbaspēka nodokļu politikas titulu joprojām saglabās Igaunija, nodrošinot lielākos ienākumus Baltijā pēc nodokļu nomaksas. Tā Igaunijā bez reģistrētiem apgādājamiem iedzīvotāju alga “uz rokas” būs par 159 eiro lielāka nekā Latvijā, kamēr Lietuvas pārsvars pār Latviju mērāms 48 eiro apmērā. Pie šāda atalgojuma līmeņa Latvijas un Lietuvas strādājošajiem ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums vairs nepienāksies, kamēr Igaunijā tas būs 500 eiro.
“Kopumā jāatzīst, ka līdz ar vērienīgu nepaliekamā minimuma palielināšanu un ar krietni augstāku tā diferenciācijas slieksni, Igaunijas darbaspēku nodokļu slogs darba ņēmējiem būs būtiski zemāks salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu. Kā zemus, tā augstus ienākumus 2018.gadā visizdevīgāk pelnīt būs Igaunijā, jo tur esošā nodokļu sistēma solās būt draudzīgāka dažādu ienākumu guvējiem,” norāda E.Kropa.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
