Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) piektdien, 15. septembrī, tiksies ar Veselības ministriju (VM), lai runātu par kapitācijas naudas palielināšanu un jautājumiem, kas skar e-veselību.
Veselības ministre Anda Čakša norādījusi, ka valdība ir gatava Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai palielināt kapitācijas naudu jeb summu, ko ārsts ik mēnesi saņem par katru pacientu, tadējādi cerot pielikt punktu ģimenes ārstu streikam.
Kā LTV7 raidījumam “Točki nad i” atzina ministre, viņa ir gatava nosūtīt streikojošajiem ārstiem rakstisku piedāvājumu palielināt kapitācijas naudu par 26% – 27%. Veselības ministre uzsvēra, ka mediķu prasītos 30% varētu ieviest no nākamā gada, bet ar nosacījumu, ja ārsti atsāks strādāt.
Savukārt LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide intervijā Latvijas Radio pauda, ka ministrija līdz šim skaidrojusi savu redzējumu, bet ģimenes ārsti – savu. Taču par kapitācijas naudu un e-veselību runāts nav. Tādēļ LĢĀA prasīs skaidrību par šiem jautājumiem.
Veide atgādināja, ka 5.oktobrī ir paredzēta LĢĀA biedru ārkārtas sapulce, kurā tiks vērtēts, kā tiek pildītas streikojošo ārstu izvirzītās prasības. Viņa cer, ka ģimenes ārsti varēs pārtraukt streiku.
Jau ziņots, ka ģimenes ārsti rudenī varētu atsākt pilna apmēra streiku. Tas notiks gadījumā, ja valdība nepildīs savus solījumus un mediķi nesaņems rakstisku piedāvājumu par prasību izpildi.
Kopš 3. jūlija Latvijas slimnīcās noritēja brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteikušies strādāt normālo pagarināto darba laiku. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti atteicās. Vēlāk gan mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu – turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.
Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.
Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Foto: LBAS
