Ārpolitikai ir cena. Par Latvijas dalību dažādās ārpolitiskajās aktivitātēs ir jāmaksā zināma cena. Turklāt nevis tikai tieši izdevumi konkrētai aktivitātei, bet arī netieši izdevumi, kas rodas tāpēc, ka Latvija iesaistās vienā vai otrā karā vai atbalsta konkrētu režīmu. Brīdī, kad tiek pieņemts konkrēts lēmums, ne vienmēr ir iespējams novērtēt, cik liela būtu patiesā lēmuma cena un tieši kam būs jāsamaksā vislielākais rēķins.
Dažkārt tikai pēc laba laika ir iespējams aprēķināt, kāda bija patiesā cena un kas bija lielākais zaudētājs par konkrētu ārpolitisko aktivitāti.
2001. gadā Latvija spēra izšķirošu soli, iesaistoties ASV spēku koalīcijā karā pret Afganistānas tālibiem. 2003. gadā Latvija nolēma vēl radikālāk atbalstīt ASV ārpolitiku – oficiāli pieteica karu Irākai un nosūtīja savus karavīrus palīdzēt amerikāņiem atrast masu iznīcināšanas ieročus, kuru nemaz nebija.
Jau tolaik es rakstīju, ka šāds solis radīs zaudējumus Latvijas eksportētājiem. Tagad jau var pat visai precīzi aprēķināt, kas samaksāja patieso rēķinu par Latvijas ārpolitisko izvēli – kļūt par ASV bandinieku Tuvo Austrumu un Āzijas militārajās avantūrās.
Līdz 2002. gadam Latvijas eksports uz islāma valstīm monotoni pieauga vidēji par 6 miljoniem latu katru gadu. 2001. gadā Latvijas eksports uz septiņām islāma valstīm (Irānas Islāma Republiku, Saūda Arābiju, Jemenu, Alžīriju, Ēģipti, Maroku un Nigēriju) kopā pārsniedza 36 miljonus latu. Latvijas kokrūpnieki atrada jaunus noieta tirgus, un Latvija realizēja eksporta risku diversifikāciju. Šis process apstājās brīdī, kad Latvija iesaistījās Afganistānas pilsoņu karā, bet kara pieteikums Irākai izraisīja daudzu islāma valstu partneru atteikšanos sadarboties ar Latviju. Latvijas eksports 2004. gadā uz septiņiem galvenajiem Latvijas partneriem islāma pasaulē samazinājās līdz 12 miljoniem latu gadā. Tikai 2008. gadā Latvijas eksports uz Irānas Islāma Republiku, Saūda Arābiju, Jemenu, Alžīriju, Ēģipti, Maroku un Nigēriju kopā pārsniedza 2001. gada līmeni.
Tagad var precīzi izrēķināt, cik liela bija Latvijas maksa par dalību ASV ārpolitikā un kas bija patiesais rēķina maksātājs par ārpolitisko izvēli. Latvija no 2002. līdz 2008. gadam pazaudēja vairāk nekā 300 miljonus latu eksporta ieņēmumus, un galvenais maksātājs par Latvijas ārpolitiku bija rūpniecība un īpaši mežu nozare. Turklāt pirmskrīzes laikā tieši ārpolitikas vektors neļāva diversificēt Latvijas eksporta tirgus. Kad sākās krīze Latvijas galvenajā eksporta tirgū – Eiropas Savienības valstīs, Latvijai nebija citu alternatīvu, kas varētu amortizēt eksporta samazināšanos uz Lielbritāniju vai Zviedriju. Par Latvijas ārpolitiku samaksāja rūpniecības eksports, kas tieši ārpolitikas kursa dēļ zaudēja daļu savas konkurētspējas.
Par Latvijas īstenoto ārpolitiku samaksāja Latvijas ražotāji ar simtiem miljoniem nesaņemto ienākumu no eksporta.
Sava cena un izmaksas ir arī jebkurai nestandarta uzvedībai ārpolitikā. Pašlaik vēl nav iespējams aprēķināt, cik lielas būs ekonomiskās sekas un kura uzņēmēju grupa samaksās ar saviem neiegūtajiem ienākumiem par bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanos ar Taivānas vadītāju šā gada aprīlī. Ķīnas Tautas Republika ir pirmo reizi ļoti asi reaģējusi un izteikusi Latvijai stingru aizrādījumu par ANO principu un diplomātiskā protokola pārkāpšanu.
Formāli eksprezidente uz Taivānu brauca kā privātpersona. Tomēr Ķīna uzskata Taivānu par savu atšķēlušos provinci un iebilst pret jebkuriem oficiāliem starpvalstu kontaktiem ar Taipeju. Vairas Vīķes-Freibergas vizīti Taivānā un tikšanos ar Taivānas vadītāju Ķīnas ārlietu resors uzskata par tādu, kas “iziet no akadēmiskiem rāmjiem”, un acīmredzot tam ir oficiāls raksturs. Ķīnas puse pieprasīja no Latvijas nepārkāpt solījumu neuzturēt oficiālas attiecības ar Taivānu.
Diemžēl gan Latvijai, gan Ziemeļeiropai ir visai maz ekonomiskās attīstības alternatīvu. Ir skaidrs, ka Ķīna tuvāko pārdesmit gadu laikā kļūs par pasaules ekonomisko lielvaru. Nākotnē iespēja veidot loģistikas un tranzīta biznesu starp Ķīnu un Eiropas Savienību būs galvenā tranzītvalstu specializācija. Latvijas dalība dažādos Krievijas, Kazahstānas un ziemeļvalstu projektos ir atkarīga no labām attiecībām starp Ķīnu un Latviju. Ikvienam esošam vai bijušam politiķim ir jāapzinās, ka lielās Ķīnas kaitināšana Latvijas biznesam un Latvijas valsts budžetam nodokļu ienākumu veidā var izmaksāt desmitiem un simtiem miljonu latu zaudējumus. Par VVF vizīti Taivānā maksās nevis Freibergu ģimene, bet šis vizītes netiešās izmaksas gulsies uz Latvijas transporta nozares pleciem.
Autors: Juris Paiders / NRA.lv
