Tiesības saņemt veselības aprūpi būs visiem cilvēkiem, kuri veic sociālās iemaksas vismaz minimālā apmērā, teikts Veselības ministrijas sagatavotajā likumprojektā par veselības aprūpes finansēšanu.
Bez veselības aprūpes pakalpojumiem nepaliks virkne iedzīvotāju, kas likumā nosaukti atsevišķi, piemēram, bērni, pensionāri, grūtnieces. Taču nodokļu nemaksātājiem jārēķinās: jau nākamgad, lai saņemtu ne tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, būs jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas. Šo iemaksu apmērs nākamgad varētu būt viens procents no minimālās algas, bet 2020. gadā – jau pieci procenti.
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē veselības ministre Anda Čakša, iepazīstinot ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu norādīja, ka cilvēkiem, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, veselības apdrošināšanas iemaksa 2018. gadā būs viens procents mēnesī no minimālās darba algas, savukārt jau 2019. gadā iemaksas apmērs palielināsies līdz trīs, bet no 2020. gada līdz pieciem procentiem no minimālās algas. Tas nozīmē, ka minimālais maksājums veselībai būs no 4,30 eiro līdz vairāk nekā 20 eiro mēnesī, ņemot vērā nākamā gada minimālās darba algas apmēru 430 eiro. Pieaugot minimālajai algai, celtos arī veselības apdrošināšanas maksājuma apmērs. Taču, ņemot vērā jaunā likuma komplicēto raksturu, pastāv bažas, vai tas varētu stāties spēkā jau no 2018. gada 1. janvāra.
Iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpi, precīzāk – uz vienu vai otru veselības pakalpojumu grozu noteiks likumā definētā apdrošinātā persona. Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā par to ir teikts, ka apdrošināta ir persona, kura veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai ne mazāk kā deviņus mēnešus secīgā pēdējo 12 mēnešu periodā vismaz no obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra, kā arī persona, kura veikusi veselības apdrošināšanas iemaksas. Par šo punktu likumā nav jāuztraucas visiem darbiniekiem, kuri veic sociālo iemaksu maksājumus vismaz no minimālās algas, jo viņi skaitīsies apdrošināti arī veselībai, taču cilvēkiem, kuri nebūs to darījuši, jāņem vērā, ka veselības apdrošināšanas iemaksas pirms veselības aprūpes saņemšanas (izņemot neatliekamo palīdzību un citas akūtas situācijas un hroniskas saslimšanas) būs jāveic vairākus mēnešus, proti, persona nevarēs būt apdrošināta uzreiz, kad vajadzēs kādu izmeklējumu vai konsultāciju. Tiesības uz veselības apdrošināšanu stājas spēkā ar dienu, kad persona ieļauta Nacionālā veselības dienesta veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāzē, savukārt dienests datus saņems no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.
NRA.lv atgādina, ka sociālo partneru sēdē arī panākta vienošanās, ka ir iespējams apvienot mediķu arodbiedrības sagatavoto likumprojektu, kurā arodbiedrība uzsver nepieciešamību ar likuma pantu stiprināt apņemšanos palielināt finansējumu veselībai, un Veselības ministrijas likumprojektu. Kompromisa variantu sola septembra otrajā nedēļā.
Inga Paparde
Foto: Saeimas kanceleja
