Valsts budžeta sabalansēšanai nepieciešamais degvielas akcīzes nodokļa kāpums dīzeļdegvielu nākamgad varētu sadārdzināt par aptuveni 5 centiem litrā, bet benzīnu – par 4 centiem litrā. Savukārt trīs gadu laikā sadārdzinājums jau varētu būt par 10 centiem litrā dīzeļdegvielai un par 7 centiem litrā benzīnam. Degvielas tirgotāji raizējas, ka straujais cenu kāpums samazinās patēriņu, bet ekonomisti norāda uz iespējamu inflācijas pieaugumu.
Ar šiem grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli ir plānots kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Saeimas deputātiem nāksies izlemt, vai plānotais akcīzes nodokļa kāpums ir adekvāts. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola gan sola – ja pēc akcīzes nodokļa palielināšanas strauji kritīsies degvielas patēriņš, tad valdība varētu pārskatīt šī nodokļa likmes.
Nozares iebilst
Ar akcīzes nodokļa un tam sekojošo degvielas cenu kāpumu ir neapmierināti gan braucēji, kuriem pārvietošanās automašīnas maksās dārgāk, gan arī uzņēmēji, kuriem transporta izmaksu pieauguma dēļ kāps preču un pakalpojumu pašizmaksa.
Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība (DTRS) uzskata, ka akcīzes palielināšana neatvairāmi izraisīs degvielas cenu strauju kāpumu un līdz ar to arī citu nozaru cenu kāpumu, kā arī degvielas realizācijas apjomu samazināšanu Latvijā. Arī Latvijas degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) norāda uz vairākiem riskiem, kas ir saistīti ar akcīzes kāpumu: vispārēju inflāciju, pasažieru pārvadājumu sadārdzināšanos, kas varētu prasīt lielākas dotācijas no valsts. Cietīs ar transportu saistītās nozares, kā arī reģionālais tūrisms u.tml. Asociācijas ar saviem iebildumiem iepazīstināja arī valdību, taču tā šos argumentus neņēma vērā.
Īstenojot akcīzes nodokļa paaugstināšanu, Finanšu ministrija ieguvumu saredz vairākos desmitos miljonu eiro, piemēram, 2018. gadā ir plānots papildus ieņemt aptuveni 29 miljonus eiro, tajā skaitā akcīzes nodoklī 24 miljonus, pievienotās vērtības nodokli (PVN) – 5 miljonus, 2019. gadā ieņēmumi plānoti tādā pašā apjomā, bet 2020. gadā valsts budžets papildus saņemtu 39 miljonus eiro, tajā skaitā 32 miljonus akcīzē un 7 miljonus eiro PVN.
Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne uzskata, ka ar akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai valdība pieteikusi šahu un matu Latvijas transporta nozarei un tranzītam. Cerētās nodokļu ieņēmumu kompensācijas vietā Latvija var ievērojami samazināt tās nozares konkurētspēju, kura gadā Latvijas ekonomikā ienes vienu miljardu eiro.
«Ņemot vērā, ka dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu komponenti, līdz pat 30% no cenas, palielināt izmaksas, kas sadārdzina Latvijas transporta un tranzīta koridoru, ir pilnīgs neprāts,» NRA.lv teic I. Antāne. Apstākļos, kad kravu apjoms no Krievijas jau tā strauji sarūk, tranzīta koridora izmaksu jebkāda sadārdzināšana varot katastrofāli ietekmēt ostu un arī Latvijas dzelzceļa konkurētspēju globālajā pārvadājumu tirgū.
«Matemātiska pieeja budžeta ieņēmumu celšanai ar Latvijas ekonomiku var izspēlēt ļaunu joku, un cerētie ieņēmumi var pārvērsties zaudējumos. Diemžēl valdība uzņēmēju bažas, ka akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai atbrīvos inflācijas spirāli, nav ņēmusi vērā. Taču šis faktors vistiešākajā veidā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja pirktspēju un līdz ar to arī labklājības līmeni. Optimismu nevieš arī finanšu ministres teiktais, ka, ja strauji kritīsies degvielas patēriņš, varētu pārskatīt lēmumu par akcīzes nodokļa palielināšanu. Būtībā tas ir skaidrs signāls investoriem par mūsu valsts nodokļu sistēmas neprognozējamību, kur vienā dienā valda vieni spēles noteikumi, bet nākamajā dienā – citi,» norāda I. Antāne.
Naftas cenas pagaidām rāmjos
Degvielas gala cenu Latvijā veido vairākas komponentes – degvielas cena, tirdzniecības uzcenojums, akcīzes nodoklis, PVN. Un jebkuras komponentes izmaiņas atstāj lielāku vai mazāku ietekmi uz gala cenu, ko maksā patērētājs. Pēdējos gados naftas cenas ir turējušās rāmjos, jo pat pie augstāka akcīzes nodokļa šobrīd degviela ir iegādājama lētāk nekā 2012. gadā.
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava prognozē, ka vidējā Brent naftas cena šogad, visticamāk, būs ap 50 dolāriem par barelu. Līdz šim naftas cenas dinamika bijusi lejupvērsta, sākot ar ap 55 dolāriem par barelu janvārī un samazinoties līdz aptuveni 48 dolāriem par barelu šī gada jūnijā. «Turpmākā naftas cenas virzība atkarīga no virknes faktoru, tostarp pasaules ekonomikas attīstības, ģeopolitikas, OPEC valstu turpmākās rīcības un ASV naftas ražošanas apjomiem,» skaidro L. Vildava.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka 3. ceturksnī naftas cena varētu būt 55 ASV dolāri par barelu, 4. ceturksnī – 52,5 ASV dolāri par barelu, ber 2018. gadā – 60 ASV dolāri par barelu. «Kopš aprīļa, izņemot vienu nedēļu, naftas krājumi ir sarukuši. Šī tendence, visticamāk, turpināsies,» uzskata D. Gašpuitis. Pēc viņa teiktā, naftas pārstrādes rūpnīcas pavasarī tikpat kā nestrādāja, jo tām tika veikti dažādi apkopes darbi, kas mazināja pieprasījumu pēc naftas. Trešajā ceturksnī tās būtiski kāpinās jaudas un attiecīgi arī pieprasījumu, kas savukārt deldēs krājumus. Tāpat Ķīnas pieprasījums joprojām ir spēcīgs. Turklāt Saūda Arābijas naftas eksports 3. ceturksnī parasti samazinās, jo veidojas augsts vietējais pieprasījums pēc gaisa kondicionēšanas.
«Lielu lomu tuvākajā laikā spēlēs tieši slānekļa naftas ieguve ASV. Pašreizējās zemās naftas cenas ir bremzējušas investīcijas slānekļa ieguves nozarē, kas apgrūtina to likviditāti un palielina to izmaksas. Turklāt slānekļa naftas platformām kļūst grūtāk atrast personālu, kas arī palielina izmaksu inflāciju. Līdz ar to ir jautājums, kurš ir tas līdzsvara punkts, pie kura ieguves ekspansija ASV sāks bremzēties. Tikmēr slānekļa naftas ieguve ASV konsekventi kļūst produktīvāka, un pašreizējā cena ir pietiekama, lai urbumu skaits turpinātu pieaugt. Līdz ar to OPEC lēmumam ierobežot ieguvi, lai pieaugtu cena, ir maza jēga apstākļos, kad urbumu skaits pieaug par aptuveni 30 urbumiem ik mēnesi,» skaidro D. Gašpuitis.
Cer uz pozitīvu rezultātu
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2016. gadā patēriņam nodoto naftas produktu, ko izmanto par degvielu (svinu nesaturošs benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātās naftas gāzes), apjoms, salīdzinot ar 2015. gadā patēriņam nodoto apjomu, palielinājies par 3,2 procentiem. Savukārt 2017. gada piecos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, šis patēriņš palielinājies par 5,77 procentiem. Finanšu ministrija atzīst, ka akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas dēļ kopējais svinu nesaturošā benzīna, dīzeļdegvielas un sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš būs zemāks, nekā tas varētu būt, tomēr pretēji uzņēmēju bažām FM ir pārliecināta, ka patēriņa dinamika saglabāsies pozitīva.
Viedokļi
Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste:
– Degvielas akcīzes paaugstināšana atspoguļosies patēriņa cenu kāpumā. Augstāka akcīze sadārdzinās gan degvielas cenas uzpildes stacijās, gan arī citu preču un pakalpojumu cenas, kur transportēšana ir nozīmīga izmaksu pozīcija. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām palielināsies ar šīm precēm un pakalpojumiem saistītie izdevumi. Taču jāņem vērā arī iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Vidējās algas nākamgad augs aptuveni divreiz straujāk par patēriņa cenām, pat ar augstāku akcīzi degvielai nākamajā gadā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja uzlabosies un mājsaimniecībām atliks vairāk līdzekļu, kurus novirzīt šo preču un pakalpojumu patēriņam, ja tās vēlēsies.
Uzņēmējiem augstāka degvielas akcīze nozīmē lielākas izmaksas. Ja izmaksu sadārdzinājumu vietējā tirgū var novirzīt uz vietējiem patērētājiem, tad eksporta precēm un pakalpojumiem to izdarīt ir grūtāk, jo pastāv riski iedragāt cenu konkurētspēju. Uzņēmējiem var nākties segt daļu no izmaksu pieauguma, mazinot peļņas maržas, kas varētu būt papildu stimuls investēt ražīgumā. Tajā pašā laikā pozitīvās tendences pasaules ekonomikā un tam līdzi nākošais pieprasījuma pieaugums ļauj kaut kādā mērā celt cenas arī eksporta precēm un pakalpojumiem. Augstākas cenas savukārt ļauj uzņēmējiem kāpināt apgrozījumu un uzlabot naudas plūsmu, kas atvieglo iespējas investēt, lai nodrošinātu gan uzņēmuma, gan ekonomikas izaugsmi nākotnē.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
– Degvielas cenas pieaugums palielinās inflāciju, kas sitīs pa to mājsaimniecību maciņiem, kuras daudz pārvietojas ar autotransportu. Tas var pazemināt iedzīvotāju mobilitāti, kurai ir liela nozīme, jo īpaši reģionos. Kāpums noteikti ietekmēs arī sabiedriskā transporta cenas. Līdz ar to ļoti būtiski būtu sakārtot šīs sfēras, padarīt caurskatāmākas un efektivizēt, lai potenciālais pieaugums būtu pēc iespējas mazāks. Grūti prognozēt, bet ļoti iespējams, ka mazināsies arī patēriņš, jo samazinās gan vietējais patēriņš, gan pieaugs interese uzpildīties ārpusē, gan arī iebraucēji mēģinās izvairīties no uzpildes Latvijā. Līdz ar to pastāv augsta varbūtība, ka plānotie ieņēmumi budžetā neīstenosies. Ietekme uz inflāciju nav vērtējama kā ļoti būtiska – 0,4-0,5% apmērā, taču ir jautājums, vai ir tikušas izvērtētas visas šī lēmuma sekas.
Inga Antāne, biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente:
– Pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai, valdībai bija jāizvērtē visi iespējamie riski, ko tas var nest valsts ekonomikai kopumā, un jāveic konsultācijas ar nozaru pārstāvjiem. Diemžēl rodas iespaids, ka lēmums pieņemts sasteigti un bezatbildīgi. Vai valdība maz ir aprēķinājusi, kāda būs šī sadārdzinājuma ietekme uz dzelzceļa pārvadājumu izmaksām, cik daudz mēs zaudēsim no tā rezultātā iespējamā kravu zuduma un kā mēs šo zudumu kompensēsim?
Ilze Šteinfelde
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
