Prasība kam ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par katru klientu, kas gada laikā būs apgrozījis vairāk nekā 15 tūkstošus eiro, bankas nesajūsmina, jo tas varētu skart diezgan ievērojamu skaitu bankas klientu, turklāt kredītiestādes jau šobrīd sniedz diezgan daudz informācijas dažādām iestādēm, ieskaitot VID.

Valdības atbalstītie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka, sākot ar nākamo gadu, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā būs jāsniedz VID informācija par saviem klientiem, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000 eiro. Pirms šie likuma grozījumi stāsies spēkā, tie gan vēl jāapstiprina Saeimai.

«Jebkuras izmaiņas likumdošanā, kas sekmē ēnu ekonomikas apkarošanu, ir apsveicamas, ja vien ir skaidrs mehānisms, kādā veidā pieprasītā informācija tiks efektīvi izmantota, jo īpaši, ņemot vērā, ka šobrīd apspriestā summa veido 15 tūkstošus eiro gadā, kas nozīmē, ka tas varētu attiekties uz samērā būtisku klientu loku,» NRA.lv uzvēra SEB bankas komunikācijas vadītāja Kristīne Martinsone. Savukārt bankas Citadele aplēses liecina, ka jaunā prasība varētu skart vismaz 50 000 klientu.

Iebilst pret 15 000 eiro slieksni

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijas Komercbanku asociācija ir izteikusi atbalstu likumprojektā iekļautajam regulējumam. Savukārt Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācija pēc būtības nav izteikusi iebildumu par fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzības pilnveidošanas regulējumu.

Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa Neatkarīgajai gan uzsvēra, ka Komercbanku asociācija kopumā atbalstīja šā likumprojekta virzību, bet iebilda pret piedāvāto iniciatīvu uzlikt par pienākumu kredītiestādēm sniegt informāciju VID par klientiem, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro un tas pārsvarā sastāv no skaidras naudas iemaksām.

«Esam vērsuši gan Finanšu ministrijas, gan Valsts ieņēmuma dienesta uzmanību, ka, iespējams, šis nebūs labākais veids, kā identificēt negodīgos nodokļu maksātājus vai nemaksātājus, lai mazinātu ēnu ekonomiku Latvijā, kas ir šīs iniciatīvas pamata mērķis. Šāds solis kropļotu arī konkurenci. Pēc mūsu domām, 15 000 eiro slieksnis paver daudz iespējas šo prasību apiet, gan sadalot mazākās summās, gan izmantojot ārvalstu finanšu iestādes,» skaidroja S. Liepiņa. Pēc viņas teiktā, galvenā problēma Latvijā joprojām ir ļoti augstais skaidrās naudas īpatsvars mazumtirdzniecībā, kas, pēc pēdējiem datiem, ir 61% no mazumtirdzniecības apgrozījuma.

«Tāpēc būtu vairāk jāskatās, kā mēs veicinām bezskaidras naudas norēķinus, kas samazina iespēju iegūt skaidras naudas līdzekļus, par kuriem netiek nomaksāti nodokļi,» ieteica S. Liepiņa.

Informācijas kalni S. Liepiņa atklāja, ka jau šobrīd banku nozarei ir jāsniedz daudz un dažāda informācija par klientiem un darījumiem. Piemēram, komerciestādēm ir jāsniedz informācija Amerikas Savienotajām Valstīm, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu, līgumā noteiktajā apjomā. Tāpat jāsniedz informācija par finanšu kontiem sniegšanai citai Eiropas Savienības dalībvalstij un jebkurai citai iesaistītajai valstij (likuma Par nodokļiem un nodevām izpratnē), ar kuru Latvijas Republikai vai Eiropas Savienībai ir noslēgts nolīgums automātiskajai informācijas apmaiņai par finanšu kontiem. Bankām ir jāziņo par personas ienākumiem no noguldījumiem un dividendēm, jāsniedz dati par juridisko personu – Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā – pieprasījuma noguldījuma kontiem un, protams, jāziņo par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. S. Liepiņa atgādina, ka drīzumā būs arī jāsniedz ziņojumi par fizisko personu kontiem, atbilstoši Kontu reģistra likumam.

Spiež uz bezskaidras naudas norēķiniem

Vienlaikus valsts spiež uz naudas turēšanu bankās. Šogad, stājoties spēkā grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām, fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Savukārt Lietuvā, iespējams, ar nākamo gadu stāsies spēkā prasība, ka skaidrā naudā drīkstēs veikt tikai tādus maksājumus, kuru summa nepārsniedz 3000 eiro. Pērn dažas Eiropas valstis būtiski samazināja atļauto skaidras naudas darījumu summu. Piemēram, Spānijā tā noteikta 2500 eiro, Rumānijā 2260 eiro, Itālijā, Francijā un Portugālē 1000 eiro, bet Grieķijā skaidras naudas darījumi nedrīkst pārsniegt 500 eiro.

Ilze Šteinfelde

Foto: GregMontani/https://pixabay.com/en/users/GregMontani-1014946/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/