Pirmdien, 3.jūlijā, vairāk nekā 650 ģimenes ārsti sāks beztermiņa streiku, prasot lielāku finansējumu primārajai veselības aprūpei, sakārtotu e-veselības sistēmu un arī pašreizējo ģimenes ārstu prakšu darbības principu saglabāšanu.
Intervijā Latvijas Radio Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzsvēra, ka streiks notiek, jo “mērs ir pilns”, ārsti jau pirms gada “aicināja valdību ieklausīties mediķu raizēs”, bet viņi netika sadzirdēti, un tagad neredz citas iespējas, kā tikai streikot.
Pēc Veides sacītā, šobrīd ģimenes ārsta alga ir vidēji 886 eiro pirms nodokļu nomaksas. 2018.gadā tā tikusi piedāvāta par aptuveni 200 eiro mazāka nekā vidēji būs ārsta atalgojums, bet 2020.gadā – par 320 eiro mazāka.
Veide gan uzsvēra, ka mediķus uztrauc ne tikai atalgojums. Otrs jautājums ir veselības ministres piedāvātā reforma, bet trešais – e-veselības jautājums.
“Pēdējā gada laikā ir tikai solīts, ka būs. Tā kā esam jau pirms gada stāvējuši pie Ministru kabineta, neredzam citas iespējas, kā tikai streikot,” norādīja Veide. Streikā iesaistīties esot gatava aptuveni puse ģimenes ārstu jeb vairāk nekā 650 mediķi. Cik ilgs būs streiks, šobrīd nevar pateikt. “Viss atkarīgs no valdības, ja vienosimies par prasībām, tūlīt pat streiku beigsim,” pauda Veide.
“Valsts medicīna ir uz ļoti kritiskas robežas. Ja finansējums nebūs, pirmais, kas sabruks, būs ģimenes ārstu prakses, tad stacionāri un beigu beigās valsts medicīnas vairs nebūs. Jo sliktāk iet valsts medicīnai, jo privātā medicīna var zelt un augt, bet vai mūsu iedzīvotāji var to atļauties,” pauda Veide.
Jau ziņots, ka, sākot no 3.jūlija, kad streiku sāks ģimenes ārsti, šie mediķi nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, neizrakstīs darba nespējas lapas, neizrakstīs receptes, bet, ja pacientam būs problēmas, kas apdraud dzīvību, protams, viņam palīdzēs.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulce 26. maijā nolēma pieteikt streiku. Pirms streika pieteikšanas asociācija piedāvāja Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums tika noraidīts.
Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.
Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Foto: Saeimas kanceleja
