Rezidentu iesaiste ģimenes ārstu streika risināšanā ir pretlikumīga, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž Latvijas Studentu apvienība (LSA).
Uz laiku, kamēr ģimenes ārsti ir pārtraukuši sniegt veselības aprūpes pakalpojumus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus, Veselības ministrija ir lūgusi Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) un Latvijas Universitātei (LU) veikt rezidentūras studiju programmu realizācijas pārplānošanu1, nodrošinot rezidentu 24 stundu dežūras (pa 8 stundām). Rezidenti – studējošie – neatbalsta Veselības ministrijas ieceri un uzskata, ka konkrētā situācija, kas izveidojusies ģimenes ārstiem piesakot streiku, ir Veselības ministrijas nespēja gadu garumā risināt kritisko situāciju veselības nozarē.
Veselības ministrijai nav izdevies panākt kompromisu ar Latvijas ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjiem par asociācijas izvirzītajām prasībām, līdz ar to 3. jūlijā sāksies Latvijas ģimenes ārstu beztermiņa streiks. LSA uzskata par nepieļaujamu situāciju, kurā bez vienošanās ar ģimenes ārstiem to darbu vēlas nodot studiju procesā esošajiem rezidentiem, kuri, turklāt, nav tiesīgi strādāt un parakstīt dokumentus bez sertificēta ārsta uzraudzības. Rezidenti ir studējošie un tie vēl tikai apgūst attiecīgajai ārsta specialitātei nepieciešamās zināšanas un pilnveido praktiskās iemaņas, lai pēc tam varētu patstāvīgi strādāt par ārstiem.
LSA norāda uz to, ka rezidentu iesaiste ģimenes ārstu streika risināšanā ir pretlikumīga, jo Streiku likums nosaka, ka minimālā apjoma darbs jānodrošina streikā iesaistītajiem darbiniekiem, kā arī darba devējs nedrīkst pieņemt jaunus darbiniekus streika laikā, kas šajā gadījumā būtu interpretējams arī kā rezidentu iesaiste ģimenes ārstu funkciju pildīšanā.
LSA ieskatā Veselības ministrijas vēlme risināt situāciju, kas rodas saistībā ar pieteikto streiku, cietēju lomā nenonākot pacientiem, ir saprotama. Tomēr ieilgušās problēmas nevar risināt, nodarbinot rezidentus, bet gan sākot risināt pieteiktā streika cēloņus.
Rezidenti ir pauduši gatavību strādāt tiešām kritisku situāciju gadījumā, ja tādu izsludina normatīvo aktu noteiktā kārtībā Ministru kabinets.
LSA uzskata, ka esošā situācija veselības aprūpes jomā jāvērtē kopumā, ņemot vērā arī augstākās izglītības telpas jautājumus, un to, ka veselības aprūpes sistēmai akūti nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu ārstniecības iestādēs strādājošajiem, tai skaitā rezidentiem, kā arī ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanu un attīstīšanu. LSA aicina Veselības ministriju un valdību veidot konstruktīvas diskusijas ar nozares pārstāvošajām organizācijām, kas būtu vērstas uz veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu ilgtermiņā, nenovedot medicīnas nozari tās zemākajā sabrukuma punktā.
Foto:Myriams-Fotos/https://pixabay.com/en/users/Myriams-Fotos-1627417//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
