Latvijas iedzīvotāju skaits turpmākajos gados turpinās sarukt, vienlaikus pieaugot veco ļaužu īpatsvaram. Iedzīvotāju skaits varētu nostabilizēties 2030. gadā, Latvijas Radio pauda domnīcas “Certus” vadītājs ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Kā uzsver Dombrovskis, emigrācijas un imigrācijas procesus ietekmē ienākumu atšķirības – gan Latvijas iekšienē, salīdzinot ienākumus Rīgā un reģionos, gan arī salīdzinot ienākumus Latvijā un citās valstīs.

Ekonomists norādīja, ka domnīcas “Certus” izteiktā prognoze par demogrāfijas tendencēm Latvijā līdz 2030.gadam liecina, ka “bilde nav tik drūma”, kādu to zīmējusi ANO vai “Eurostat”.

Apvienoto Nāciju Organizācija lēš, ka šī gadsimta beigās Latvijā būs vien 1,28 miljoni iedzīvotāju. Turklāt, pastāvot pašreizējam zemajam dzimstības līmenim un dzīves ilguma pieauguma tendencei, arvien lielāku daļu šīs skaitliski sarūkošās sabiedrības veidos pensionāri, kuru skaits īpaši strauji pieaug vecuma grupā virs 80 gadiem.

Dombrovskis gan norāda, ka 2030.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā stabilizēsies – būs ap 1,9 miljoniem cilvēku. Ja Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme būs straujāka – nevis 3%, bet 5% gadā, tad iedzīvotāju skaits varētu būt par apmēram 50 000 lielāks.

Saskaņā ar Centrālās pārvaldes statistikas (CSP) datiem, 2017. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 950 tūkst. iedzīvotāju – par 18,8 tūkst. mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaits 2016. gadā saruka par 0.97% (2015. gadā – 0,87%).

Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 170 tūkst. jeb 8%. Migrācijas dēļ Latvija zaudējusi 113 tūkst. un negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – 57 tūkst. iedzīvotāju.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Rīgā (par 1,8 tūkst. jeb 0,3%). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 6,3 tūkst. jeb 2,3%, un tas ir par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015. gadā. Iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 2,1% (4,2 tūkst.), Kurzemē par 1,9% (4,8 tūkst.), Zemgalē – par 1,6% (3,9 tūkst.) un Pierīgā – par 0,4% (1,4 tūkst.).

Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, izņemot Rīgu. Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rēzeknē – par 1,8% (518 cilvēkiem), Liepājā – par 1,7% (1187), Daugavpilī – par 1,5% (1266), Ventspilī – par 1,5% (541), Jēkabpilī – par 1,5% (338), bet vismazāk Jelgavā – par 0,5% (310).

Pērn tikai 9 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un, izņemot Aknīstes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi. Aknīstes novadā iedzīvotāju skaits ir nedaudz pieaudzis (par 15 cilvēkiem), palielinoties sociālās aprūpes iestādēs mītošo personu skaitam. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Carnikavas (par 1476 cilvēkiem vairāk), Babītes (294), Ādažu (211), Garkalnes (177) novadā. Carnikavas novadā iedzīvotāju skaita kāpums līdzīgi kā 2015. gadā Rīgā varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts. Vēl iedzīvotāju skaits pieaudzis Salaspils novadā (par 82 cilvēkiem vairāk), Stopiņu (56), Ikšķiles (36) un Ropažu novadā (10). No minētajiem 9 novadiem visos bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 6 novados.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/