Līdz 2020.gadam veselības aprūpes finansējumu nepieciešams palielināt līdz 4% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) esošo 3,07% vietā, intervijā Latvijas Radio atzina veselības ministre Anda Čakša.
Čakša pauda, ka, lai mērķi piepildītu, tuvāko četru piecu gadu laikā veselības aprūpes sistēmai papildus jārod 500-600 miljoni eiro. No tiem 200 miljoni eiro būtu nepieciešami jau nākamajā gadā. Tādējādi veselības aprūpes budžets nākamgad pārsniegtu miljardu eiro, ņemot vērā, ka pašlaik tas ir virs 820 miljoniem eiro.
Papildu nauda novirzītu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, rindu mazināšanai, kā arī veselības aprūpē strādājošo atalgojuma celšanai.
Jau šonedēļ Ministru prezidenta Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītā veselības darba grupa nāks klajā ar saviem risinājumiem, kur rast veselības aprūpei nepieciešamo papildu finansējumu. Kā vērtē Čakša, darba grupas piedāvātais risinājums ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu ar 20 eiro ikmēneša maksājumu ir viens no sliktākajiem variantiem.
“Manā ieskatā veselības nozares finansēšanai ir jānāk no kopējiem nodokļiem, tāpēc tā pārnešana uz sociālo nodokli ir tīri labs. Protams, 1% pārnešana nav pietiekama, bet tas būtu tikai pirmais solis, un nākotnē varētu vērtēt tā palielināšanu. Izvēloties šādu modeli, visu mērķu sasniegšanai veselības nozarē ir nepieciešama vismaz 5% novirzīšana no pašreizējā sociālā budžeta,” uzsvēra ministre, norādot, ka ka papildu finansējuma meklējumi veselības aprūpei ir bijuši ilgi un šajā ziņā “ejam pa apli”.
Jau vēstīts, ka ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, katram strādājošajam vidēji mēnesī par polisi būtu jāmaksā 20 eiro, trešdien pēc veselības aprūpes finansējuma modeļa izstrādes darba grupas sēdes norādīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Kā stāsta premjers, tas ļautu veselības aprūpes budžetu palielināt par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, ko savukārt varētu novirzīt mediķu algām. Par veselības aprūpes finansēšanas modeļa gala variantu gan vēl būs jāvienojas koalīcijas partijām.
Politiķi neslēpj, ka veselības apdrošināšana ieviešana cita starpa arī nozīmē, ka tie, kas nodokli nemaksās, nesaņem pilnu veselības pakalpojumu klāstu.
Foto: Saeimas kanceleja
