Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017. gada beigās tiek izbeigta subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošana, kas kopā ar AS “Latvenergo” dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā.
Kā zināms, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, gan iepriekšējo valdību deklarācijās, gan Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību valdība apņēmusies noturēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību.
OIK noturēšanai esošajā apmērā finansējums valsts budžetā paredzēts līdz 2019. gadam; turpmākajiem gadiem finansējums netiek paredzēts, kas nozīmē – ja netiek rasts jauns risinājums, ar 2019. gada aprīli vidējais OIK pieaug līdz 40,52 EUR/MWh, bet ar 2020. gada aprīli – līdz 40,98 EUR/MWh, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.
TĀDĒĻ, Lai novērstu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija izvērtējusi dažādus iespējamos scenārijus, tostarp rasta arī iespēja samazināt OIK apmēru jau no 2019. gada. Samazinoties OIK apmēram, mazināsies uzņēmēju izdevumi par elektroenerģiju, tādējādi paaugstinot šo komersantu un ekonomikas kopumā konkurētspēju, palielinot investīcijas un radot pamatu jaunā darba vietām. Vienlaikus līdz ar OIK samazinājumu mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.
Ministrijas identificētie scenāriji:
Pirmais, valdība turpina kompensēt OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā, finansējumu gūstot no AS “Latvenergo” dividendēm, taču šo risinājumu neatbalsta Finanšu ministrija, jo samazinās valsts pamatbudžeta ieņēmumi iepretim prognozētajam.
Otrais, SEN piemērošana tiek pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim (kad plānota OIK dabiskā samazināšanās), papildu paredzot valsts budžeta dotāciju (AS “Latvenergo” dividendes). Arī šī risinājuma rezultātā samazinās budžeta ieņēmumi, kā arī rodas uzņēmumu bankrotu risks un Satversmes tiesas tiesvedības risks, vienlaikus risinājums neveicina valsts atbalsta samazināšanu OIK vajadzībām.
Trešais, brīvprātīga uzņēmumu atteikšanās no garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu 75% apmērā, vienlaikus saņemot vienreizēju maksājumu. Šis risinājums attiektos uz 5 spēkstacijām, kuras saņem jaudas maksājumus – AS “Latvenergo” TEC-1, TEC-2, SIA “Juglas jauda”, AS “Rīgas siltums” Imantas siltumcentrāli un SIA “Fortum Latvia”.
Īstenojot šo risinājumu, OIK apmērs pakāpeniski samazināsies jau no 2019.gada – līdz 23,10 EUR/MWh 2019. gadā un aptuveni 20 EUR/MWh līdz 2022. gadam, kā rezultātā kopējais ietaupījums, kas turpmākajos gados nebūs jāsedz visiem elektroenerģijas patērētājiem, varētu sasniegt aptuveni 285 milj. EUR.
Turklāt, jau 2019. gadā budžeta dotāciju OIK un energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta vajadzībām varētu samazināt par 79% no tā, kas būtu nepieciešams, saglabājot līdzšinējo atbalsta intensitāti. Savukārt tālākā perspektīvā iespējams panākt pilnīgu atteikšanos no valsts budžeta dotācijas OIK vajadzībām.
Ņemot vērā, ka valsts budžetā šobrīd nav līdzekļu saistību atpirkšanai, ministrija piedāvā izmantot valsts kā AS “Latvenergo” īpašnieces tiesības samazināt tās uzkrāto pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo kompensāciju.
Augstākminētais ir Ekonomikas ministrijas identificētie dažādie elektroenerģijas tirgus attīstības scenāriji, kas vēl ir izstrādes stadijā. Ministrija turpina sarunas gan ar iesaistītajām ministrijām, gan dažādām uzņēmēju organizācijām un nozares komersantiem par iespējamiem risinājumiem, lai rastu labāko piedāvājumu, kas tiks iesniegts izvērtēšanai Ministru kabinetā.
Vienlaikus EM prioritāte valsts budžeta veidošanā ir skaidri definēta jau iepriekš – nepalielināt elektroenerģijas izmaksas – ne mājsaimniecībām, ne uzņēmējiem, tādēļ EM uz MK virzīs tādu risinājuma modeli, kas nepalielinās elektroenerģijas izmaksas.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
