Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Viduskurzemes AAO vērsies ar sūdzībām pret Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un uzņēmumu BAO par aizdomīgi lētu zemes nomu – darbībām ar bīstamajiem atkritumiem Gardenē. Patiesībā šis stāsts saistīts ar Inčukalna gudrona smelšanas projektu, kam piesaistīts grandiozs Eiropas Savienības finansējums.
Atkritumi, jo īpaši bīstamie, ir īsta zelta bedre, ja vien pieprot tos smelt, piesaistot valsts resursus. Tāpēc cīņā par tiem tiek iesaistīti plaši juridiskie spēki un lietotas visdažādākās metodes.
Par brāļiem Vilgertiem
Viduskurzemes AAO ir viens no uzņēmumiem, kas bija ieinteresēts gudrona projektā, taču uzaicinājumu uz slēgto sarunu procedūru nesaņēma. Saņēma ceļu būves kompānija A.C.B. un pilnsabiedrība Inčukalns EKO, kurā apvienojušies Eko osta, VentEko un BAO. Piedāvājumi iesniedzami jaunnedēļ. Tieši pēdējā no abreviatūrām ir interesantākā, jo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī tās padotības iestādēm uzņēmumam ir ciešas vēsturiskas saites. BAO tika dibināts 1996. gadā ar valsts piedalīšanos un bija saistīts ar toreizējo vides ministru un vēlāko premjeru Induli Emsi, bet vēlāk no viņa uzņēmuma vadības grožus pārņēma Jānis Vilgerts, kurš joprojām ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Zīmīga nianse Inčukalna gudrona projektā, ka juridiskos pakalpojumus Valsts vides dienestam sniedz Jāņa Vilgerta brālis Gints Vilgerts. Neatkarīgā jau vēstīja, ka tiesvedībai ar iepriekšējo gudrona smēlēju uzņēmumu Skonto būve vides dienests uz pieciem gadiem par vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro noalgojis personu apvienību Zvērinātu advokātu birojs VILGERTS un zvērināts advokāts Erlens Kalniņš.
Noma 2,3 centi kvadrātmetrā
NRA.lv norāda, ka šobrīd valsts vairs nav uzņēmuma BAO dalībnieks un teorētiski nekādas priekšrocības tirgū no valsts puses tas nebauda. Taču Viduskurzemes AAO ir citās domās. Uzņēmums ir vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu veikt pārbaudi par īpašuma iznomāšanu bez iepirkuma procedūras komersantam BAO. Runa ir par valsts īpašumu – Gardenes bīstamo atkritumu novietni, kur BAO saimnieko kopš izveidošanas brīža. Pirms eksportēšanas uz Igauniju pārkrauj bīstamas vielas vai uzkrāj tās, kamēr savākts lielāks daudzums. Arī attīra piesārņotu grunti. Gada sākumā valsts uzņēmums Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) pagarinājis nomas līgumu uz vienu gadu. Konkurents norāda, ka cena noliktavu ēkai un bīstamo atkritumu pārkraušanas laukumam noteikta bez konkursa un ir pārāk zema – 2,3 centi kvadrātmetrā (bez PVN). Kopējā līguma summa par nepilniem četriem hektāriem zemes ar aku/būvju kompleksu 2340,85 kvadrātmetru platībā ir nedaudz virs tūkstoš eiro mēnesī. Ja tiktu rīkots atklāts konkurss, valsts saņemtu ievērojami lielāku nomas maksu.
Šādu pieņēmumu gan apšauba BAO valdes priekšsēdētājs Māris Kalniņš. Vēstulē minētie fakti atbilstot patiesībai, taču vēl divas noliktavas stāvot tukšas, citi komersanti uz to nomu nepiesakās, un labi, ka vispār kāds par šo nomaļo objektu ir ar mieru maksāt. Taču tas esot LVĢMC lēmums, taisīt vai netaisīt izsoli. Gada beigās, kad līguma termiņš beigsies, to varēs darīt.
Lai patērzē ar KNAB
BAO vadītāja Kalniņa skatījumā Gardene tomēr ir tikai tāds iegansts, lai vērstos pret konkurentu, jo patiesais stāsts esot par to pašu Inčukalna gudrona projektu, kurā bijušajam Brocēnu cementa rūpnīcas vadītājam, tagad Viduskurzemes AAO valdes priekšsēdētājam Jurim Reisonam nesekmējas piedalīties. Viņš pats paskaidrot savus apsvērumus Neatkarīgajai gan neuzskatīja par nepieciešamu. Taču arī no iesnieguma kļūst skaidrs, ka līdztekus labai valsts naudas apsaimniekošanai viņam īpaši rūp uzņēmuma BAO pārmācīšana. Reisons lūdz pārbaudīt, «vai AS «BAO» amatpersonas, vai jebkāda cita AS «BAO» pārstāvoša persona nav devusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes priekšsēdētājam Kristapam Treimanim un/vai valdes loceklim Jānim Lapiņam un/vai kādām citām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra amatpersonām mantiska rakstura labumus Līguma slēgšanas nodrošināšanai». Šāds KNAB uzdots jautājums automātiski rada vismaz neērtības ikvienam, kas tajā pieminēts, ja ne nepatikšanas.
Viduskurzemes AAO sūdzību adresējusi arī atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas ir valsts uzņēmuma LVĢMC īpašnieks. Preses dienests apstiprina šāda iesnieguma esamību: «Ministrija ir pieprasījusi un saņēmusi VSIA LVĢMC paskaidrojumus par iesniegumā minēto informāciju. Šobrīd ministrija savas kompetences ietvaros izvērtē saņemto informāciju. Turpmākie lēmumi par tālāko rīcību tiks pieņemti pēc izvērtējuma veikšanas.»
Neatkarīgi no iemesliem, kādu vadīts par Gardenes bīstamo atkritumu novietnes apsaimniekošanu tā uztraucies Juris Reisons, uz viņa jautājumu – par industriālas teritorijas nomu bez konkursa tik bagātam biznesam – valsts mantas apsaimniekotājiem vajadzētu atbildēt.
Imants Vīksne
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
