Ar divciparu skaitļiem izteiktais Rīgas standartapbūves mājokļu cenu pieaugums eiro par kvadrātmetru atspoguļo jebko, tikai ne ekonomikas izaugsmi Latvijā.
Tā tas nav bijis jau desmit gadus, ka trīs lielākie mājokļu tirgus starpnieki vienprātīgi apgalvotu, ka Rīgas standartapbūves mājokļu cenas eiro par kvadrātmetru viena mēneša laikā augušas ar ātrumu, ko izsaka divciparu skaitlis. Arco Real Estate un Ober Haus novērtējumā tas ir otrais mazākais divciparu skaitlis +11, bet Latio +19 jau ir uz robežas ar cenu pieaugumu par pāris desmitiem eiro mēnesī. Nekas tāds nav manīts kopš 2007. gada aprīļa, kad plīsa tā sauktajos treknajos gados līdz 1720 eiro par kvadrātmetru uzpūstais mājokļu cenu burbulis. Pirmajā acu uzmetienā tagadējās cenas (779, 737 vai tikai 715 eiro par kvadrātmetru attiecīgi Latio, Arco Real Estate un Ober Haus novērtējumā) no toreizējām cenām atpaliek vēl par tūkstoš eiro jeb vairākiem cenu pieauguma gadiem, pat ja cenas turpinās augt kā aprīlī vai, pieticīgāk rēķinot, kā caurmērā šā gada pirmajos četros mēnešos. Citiem vārdiem sakot, šajā burbulī vēl varētu iepūst naudu ar cerību pēc pāris gadiem no tā izsūknēt jūtami lielāku naudu. Lai veicas drosminiekiem, kuri tā domā un dara, bet par mājokļos veikto ieguldījumu drošību var gan domāt dažādi.
Palūkosies uz laiku pirms 10 gadiem, kādu to rāda NRA.lv 2007. gada 13. aprīļa publikācija Noskaidrojas inflācijas cēloņi. Tas attiecas nevis uz mājokļiem, bet uz Neatkarīgās pārtikas grozu, kādu mēs joprojām izmantojam sekošanai pārtikas cenu izmaiņām kopš Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā, kas tika nosvinēta 2004. gada Lieldienās. 2007. gada aprīļa vidū piepildītajā pārtikas grozā tika ielikts sviests 200 g paciņā par 63 santīmiem, kas atbilstu 90 eirocentiem. Šā gada 18. aprīlī parādītajā pārtikas grozā tikpat daudz sviesta maksāja jau 1,79 eiro, kas bez pārspīlējuma ļauj teikt, ka sviesta cena dubultojusies. Pārtikas groza satura kopējā cena augusi no toreizējiem 6,20 latiem jeb 8,86 eiro līdz 12,77 eiro jeb 1,44 reizes, kas ar mazu dramatizācijas piedevu noapaļojama līdz pusotrām reizēm. Šādā salīdzinājumā mājokļu cenas Latvijā drīzāk turpina krist, nekā kāpj. Proti, 2007. gadā 1 kvadrātmetrs standartdzīvoklī atbilda 1720 / 4,5 = 382 kilogramiem sviesta, bet šobrīd, pat pēc augstākā Latio vērtējuma, 779 / 9 = 86 kilogramiem sviesta, kas būtu visai atbilstoši Latvijas un arī Rīgas iedzīvotāju skaita sarukumam un ekonomikai, kas pamatā orientēta uz Eiropas Savienības dāvinātās naudas iztērēšanu.
Piemērs ar mājokļu cenas izteikšanu sviesta kilogramos prasa atrunu, ka to pārāk lielā mērā ietekmē sviesta cenu lēkāšana pasaulē bez kādas saistības ar Latviju; vēl cita atruna būtu par Latviju, kur bodnieki spiesti tirgot sviestu arī ar atlaidēm, kas palielinātu mājokļa kvadrātmetra vērtību sviesta kilogramu izteiksmē. No otras puses, šādas atrunas apstiprina cenu nestabilitāti, kas parāda sevi visdažādākajos tirgus segmentos. Mājokļu cenu aprīļa un visa 2017. gada pieauguma rādītāji iekļaujas šādā nestabilitātē. Nav saskatāma saistība starp mājokļu cenu pieauguma tempu, no vienas puses, un darba algu, banku kredītportfeļu un iekšzemes kopprodukta pieaugumu tempiem, no otras puses.
Arnis Kluinis
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
