Pastāv iespēja, ka mediķu lēmums nestrādāt pagarināto darba laiku var ietekmēt pacientus, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” atzina Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Viņš pieļāva iespēju, ka mediķu lēmums ietekmēs pacientus, vienlaikus viņš norādīja uz politiķu atbildību: “Tas nozīmē, ka politiķiem nevajag spēlēties,” piebilda Keris, skaidrojot, ka ir jāsaprot, ka līdzekli, kurš ir izvēlēts ārkārtas situācijā, nedrīkst lietot pastāvīgi.
Viņš gan pieļāva, ka daži mediķi ir pieraduši šādi piepelnīties, līdz ar to visi noteikti neatteiktos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
“Nevajag, lai visi mediķi pārstāj strādāt normālo pagarināto darba laiku – pietiks arī ar vienu lielu daļu, lai tas būtu jūtams, ” pauda Keris.
Paredzams, ka mediķu arodbiedrība par atteikumu strādāt pagarināto darba laiku izlems otrdien, 16.maijā.
LVSADA padome jautājumu par atteikšanos no PNDL sāka izskatīt 21.03.2017, pieņemot attiecīgu rezolūciju, kas tika adresēta Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei. Saeimas priekšsēdētāja uzaicināja LVSADA vadības pārstāvjus uz tikšanos, kas notika 12. aprīlī. Tikšanās laikā, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tika uzklausīts LVSADA viedoklis par to, kas steidzami jāpaveic, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē. Diskusijas rezultātā tikšanās dalībnieki vienojās, ka par konkrētu tālāko rīcību jālemj Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 3. maijā, piedaloties LVSADA pārstāvjiem. Sēdē bija paredzēts kopīgi izskatīt iespēju steidzamības kārtā virzīt apstiprināšanai Saeimā grozījumus Ārstniecības likuma 53.1 pantā, kas paredz jau šogad ar 1. jūliju uzsākt PNDL samazināšanu, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu par darbu PNDL ietvaros.
Minētā komisijas sēde notika 10. maijā. Kaut arī LVSADA pārstāvjiem tika dota iespēja izteikt viedokli, konkrēta konstruktīva rīcība no Saeimas deputātu puses nesekoja. Īpaši neizprotami tas ir tāpēc, ka jautājums par pakāpenisku PNDL samazināšanu jau divas reizes (25. aprīlī un 9. maijā) bija izskatīts Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā. Uz otro apakškomisijas sēdi Veselības ministrija kopīgi ar LVSADA bija sagatavojusi konkrētu likumprojektu, kam bija pievienoti nepieciešamie aprēķini. Iebildumu pret likumprojekta kvalitāti nebija arī Saeimas juridiskajam birojam. Diemžēl tā vietā, lai virzītu likumprojektu izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, apakškomisija 9. maijā neizprotamu iemeslu dēļ nolēma veidot darba grupu “tālākai likumprojekta uzlabošanai”. Savukārt Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 10. maijā, neraugoties uz LVSADA atkārtotiem aicinājumiem pildīt solījumus, jautājums par paātrinātu attiecīgā likumprojekta virzību pat netika izskatīts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar sarūgtinājumu pauž: “Diemžēl Saeimas koalīcijas deputāti ir parādījuši, ka viņu solījumiem nevar uzticēties. Tā vietā, lai apvienotu spēkus steidzamai veselības aprūpes uzlabošanai un konstruktīvi rīkotos, kārtējo reizi ir notikusi tukšu salmu kulšana un miglas pūšana.”
Foto: LBAS
