Paaugstinot akcīzes nodokli degvielai, dārgāk būs jāmaksā ne tikai par benzīnu, dīzeļdegvielu un autogāzi, bet jārēķinās arī ar cenu kāpumu citās jomās, atzīst NRA.lv aptaujātie eksperti. No akcīzes nodokļa paaugstinājuma cietīs arī būvniecība, karjeru izstrāde un mežsaimniecība.

Lai īstenotu iecerētās nodokļa reformas, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai no pašreizējiem 23% līdz 20% un neapliekamā minimuma paaugstināšanai līdz 300 eiro pašreizējo 60-115 eiro mēnesī, tiek apsvērta iespēja līdz 2020. gadam būtiski paaugstināt akcīzes nodokli degvielai. Ja šī iecere tiks īstenota, tad nākamgad benzīns un dīzeļdegviela maksās par aptuveni 5-6 centiem litrā dārgāk (ieskaitot PVN), savukārt 2020. gadā sadārdzinājums varētu būt jau attiecīgi 9 un 13 centi litrā, ieskaitot PVN, salīdzinājumā ar pašreizējo akcīzes nodokļa līmeni.

Sabiedrības līdzdalības platformā ManaBalss.lv pirms gada tika uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai, kas paredz iespēju transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pievienot benzīna cenai. Ne Lietuvā, ne Igaunijā nav šāda nodokļa. Aptuveni pusotra mēneša laikā par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 20 300 cilvēku, un nu jau parakstu skaits tuvojas 24 tūkstošiem. Neskatoties uz iedzīvotāju atbalstu šai iniciatīvai, amatpersonas to nesteidz realizēt. Pērnā gada beigās, valdībai skatot šādu iespēju, Satiksmes ministrija (SM) skaidroja, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekļaušana akcīzes nodoklī par naftas produktiem nav atbalstāma, jo «tādējādi palielinātos degvielas cena, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, kas varētu veicināt degvielas nelegālo tirgu un apdraudēt kopējos plānotos akcīzes nodokļa ieņēmumus». Tāpat ministrija norādīja, ka akcīzes nodoklim nebūtu iespējams piemērot pašreizējos transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus, piemēram, 50% atvieglojums daudzbērnu ģimenēm un atbrīvojumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa invalīdiem un operatīvo dienestu (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts policija) transportlīdzekļiem.

Vienlaikus SM pauda, ka akcīzes nodokļa pieaugums skartu arī citas nozares, piemēram, dzelzceļa transportu, kas patērē apmēram 10% no realizētās dīzeļdegvielas apjoma, kā arī citas nozares – būvniecību, karjeru izstrādi un mežsaimniecību. Savukārt Finanšu ministrija (FM) bija aprēķinājusi, ka, atsakoties no ikgadējā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, valsts zaudētu 80 miljonus eiro.

Saeima, pirms lemt par šo jautājumu, gaida izvērtējumu no FM. Portāls ManaBalss.lv saņēmis aptuvenu FM skaidrojumu, ka, visticamāk, iniciatīva netiks atbalstīta, jo tās ieviešanai esot vairāki šķēršļi. Pirmkārt, būšot straujš akcīzes nodokļa likmes palielinājums. Otrkārt, Transporta līdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN) būtu jāsaglabā kravas automobiļiem, jo to nosaka ES direktīvas. Palielinot akcīzes nodokli, sadārdzināšoties arī kravu pārvadājumu pašizmaksa, kurā degvielas izmaksas sastāda aptuveni 1/3 no visām izmaksām. Treškārt, atceļot TEN, zudīs atvieglojumi atsevišķām sociālajām grupām – invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, jo tām pieaugs izmaksas par degvielu. Tāpat pieaugšot arī transporta izmantošanas izmaksas operatīvajiem dienestiem par transportlīdzekļiem, jo tiem šobrīd tiek piemērots atbrīvojums no TEN. Tie ir tikai daži no argumentiem, kuri, pēc FM ieskata, ir būtiski, lai saglabātu līdzšinējo TEN iekasēšanas modeli.

Tajā pašā laikā FM apsver iespēju gan saglabāt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, gan arī palielināt akcīzes nodokli degvielai.

Tiesa, akcīzes nodokļa celšana degvielai ir tikai viena no idejām, kā kompensēt jaunās nodokļu reformas iespējamos robus budžetā. Tāpat tiek apsvērta iespēja, piemēram, paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, azartspēļu nodokli, atteikties no samazinātās PVN likmes tūrisma pakalpojumiem. Kuras idejas tiks īstenotas, pagaidām nav zināms. Nodokļu reformas plāns tiks izstrādāts līdz šīs nedēļas beigām vai nākamās nedēļas sākumam, un tas būs galīgais variants, par kuru tālāk tiks spriests valdības koalīcijā, televīzijas raidījumam Rīta panorāma vakarrīt atklāja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viedokļi

Dainis GAŠPUITIS, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

– Plānotās izmaiņas mainīs akcentus nodokļu sistēmā, kam jārada nosacījumi straujākai attīstībai. Izmaiņas radīs mazākus ieņēmumus budžetam, kas tiek lēsti ap 450 miljoniem eiro. Un, ņemot vērā finanšu trūkumu daudzās nozarēs, ir skaidrs, ka neviens budžeta izdevumus nemazinās. Tas nozīmē, ka tiek un tiks meklēti veidi, kā šo iztrūkumu kompensēt, respektīvi, palielinot nodokļus citviet. Primārais, uz kā rēķina tas iespējams, ir netiešie nodokļi, tas ir, pārliekot slogu uz patēriņu. Noteikti, ka uzņēmēji daļu absorbēs, kā arī būs tādi, kas cenas palielinās arī krietni vairāk par nodokļa pieaugumu. Akcīzes palielināšanas degvielai netiešo ietekmi ir grūti novērtēt, bet noteikti būs nozares, kuras būs spiestas savus pakalpojumus un preces sadārdzināt. Tas aktualizēs kontrabandas jautājumu, jo jāņem vērā reģionālais konteksts. Tāpat jāņem vēra arī fakts, ka gan vietējie, gan iebraucēji, kas šobrīd tik lielu vērību nepievērš, kur iegādāties degvielu, sāks to darīt, tā ka ieguvumi var būt mazāki, nekā plānots. Līdzīgi apsvērumi ir arī Pasaules bankai, kuras ieskatā iespējas palielināt akcīzi degvielai ir ierobežotas, saskatot iespēju palielināt nodokli privātai lietošanai dīzelim.

Linda VILDAVA, Swedbank jaunākā ekonomiste:

– Finanšu ministrijas priekšlikumu palielināt akcīzes nodokli degvielai vajadzētu skatīt kontekstā ar kopējām FM piedāvātajām nodokļu pārmaiņām. Viens no galvenajiem aspektiem FM šī brīža nodokļu reformas priekšlikumā ir nodokļu sloga mazināšana uz darbaspēku. Piemēram, samazinot IIN likmi, iedzīvotāju pirktspēja uzlabosies. Augstāks akcīzes nodoklis degvielai nozīmētu lielākus degvielas izdevumus mājsaimniecībām. Mājsaimniecības, iespējams, varētu izjust arī citu preču un pakalpojumu sadārdzināšanos, kur uzņēmējiem ar degvielu saistīti izdevumi, piemēram, transporta, ir būtiska izmaksu pozīcija. Tomēr iedzīvotāju maciņos atliks vairāk līdzekļu, kurus novirzīt patēriņam, tostarp degvielas. Tāpat plānojot akcīzes nodokļu politiku, svarīgi ņemt vērā arī šī nodokļa politikas tendences kaimiņvalstīs.

Gunta JĒKABSONE, SIA Circle K Latvia izpilddirektore:

– Izmaiņas nodokļos vienmēr ir komplekss un sarežģīts process, taču degvielas kontekstā ir būtiski, lai akcīzes likmes būtu sabalansētas reģionāli – it īpaši ar Lietuvu un Igauniju. Tāpat būtiski, lai šis process notiek pakāpeniski. Straujš akcīzes nodokļa likmes kāpums noteikti nebūtu atbalstāms. Lai arī šķiet, ka pacelt akcīzes nodokli ir samērā vienkārši, ilgtermiņā ienākumi var arī mazināties vai pat iegūt negatīvu zīmi, ja kāpums ir pārāk straujš vai arī tas nav līdzīgs ar citām Baltijas valstīm.

Ilze Šteinfelde