Latvijā brīvais elektrības tirgus jau darbojas teju desmit gadu, ar katru gadu piesaistot arvien vairāk elektroenerģijas tirgotāju un tādējādi nodrošinot elektroenerģijas pircējiem lielākas izvēles iespējas. Latvijas elektrības tirgū tiek ievērota vienlīdzīga attieksme pret visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem, NRA.lv apliecināja Ekonomikas ministrija un Sabiedrisko pakalpojuma regulēšanas komisija (SPRK).

Latvijā elektroenerģijas tirgus atvēršana tika īstenota pakāpeniski, saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu. 2007. gadā tirgu atvēra komersantiem ar lielu elektroenerģijas patēriņa apjomu, sākot ar 2012. gada 1. aprīli, tirgū iesaistīja elektroenerģijas lietotājus, kuru elektroenerģijas patēriņš ir vidēji liels, un no 2012. gada 1. novembra elektroenerģiju brīvajā tirgū varēja iegādāties arī pārējie komersanti. No 2015. gada 1. janvāra tirgus tika atvērts mājsaimniecībām. Kopējā elektroenerģijas tirgus patēriņā komersantu elektroenerģijas patēriņš veido 75% un 25% – mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš.

Ar elektroenerģijas ražošanu Latvijā nodarbojas vairāki uzņēmumi, no kuriem lielākais ir a/s Latvenergo. Ar elektroenerģijas tirdzniecību var nodarboties reģistrēti uzņēmumi, bet pamatā šobrīd lielākā daļa lietotāju elektroenerģiju pērk no a/s Latvenergo. Elektroenerģijas pārvadi Latvijā veic viens pārvades sistēmas operators – a/s Augstsprieguma tīkls, bet elektroenerģijas sadali – 11 sadales sistēmas operatoru, no kuriem a/s Sadales tīkls nodrošina 99% elektroenerģijas lietotāju elektroapgādi.

Neatkarīga struktūra

A/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis Neatkarīgajai stāsta, ka juridiski Sadales tīkls tika izveidots 2006. gada septembrī, taču aktīvu saimniecisko darbību uzņēmums sāka 2007. gada 1. jūlijā līdz ar elektrības tirgus atvēršanu lielajiem komersantiem.

«Varbūt dažiem var rasties maldīgs priekšstats, ka Sadales tīkls, kas ir Latvenergo meitas uzņēmums, ir savā sainieciskā darbībā ļoti saistīti uzņēmumi. Īstenībā, no struktūras viedokļa, Latvenergo un Sadales tīkls ir divi juridiski nošķirti uzņēmumi, katrs ar savu vadību, struktūru, klientu datubāzēm un vidi, kurā tie darbojas. Mēs esam patstāvīgi savā lēmumu pieņemšanā. Tas attiecas gan uz mūsu ikdienas operatīvo darbību, gan arī uz investīciju plāniem un sadarbību ar mūsu klientiem un partneriem, tajā skaitā ar elektroenerģijas tirgotājiem,» uzsver A. Pinkulis.

Arī Lietuvā un Igaunijā, no uzņēmumu struktūras viedokļa, situācija ir līdzīga, Latvija šajā ziņā nav unikāla. Visās trīs Baltijas valstīs sadales sistēmas operators ir viens no vēsturiski lielākā elektrības ražotāja un tirgotāja koncerna uzņēmumiem.

Tomēr A. Pinkulis iezīmē dažas atšķirības, piemēram, to, cik katra no Baltijas valstīm ir tālu tikusi elektrības tirgus attīstībā. Igaunija pāreju uz brīvo tirgu sāka 2003. gadā un pabeidza 2013. gadā. Latvijā elektrības tirgus lielajiem komersantiem tika atvērts 2007. gadā, bet atvēršana noslēdzās 2015. gada 1. janvārī ar mājsaimniecību iesaisti. Savukārt Lietuva joprojām ir tirgus atvēršanas procesā. Mājsaimniecības šajā kaimiņvalstī elektrību saņem regulētā tirgus ietvaros, un līdz šim Lietuva nav pieņēmusi lēmumu, kad tiks pabeigta pāreja uz brīvo tirgu.

Tāpat Baltijas valstīs ir atšķirīgi elektrības tirgus modeļi. «Pirms tirgus atvēršanas mājsaimniecībām Latvijā tika vērtēts, vai izvēlēties centrisku modeli vai dalītu modeli. Latvija nosliecās par labu klientiem ērtākajam modelim – centriskajam, tas ir, klientam ir jākomunicē ar vienu pakalpojumu sniedzēju – tirgotāju, un arī rēķins par visiem ar elektrības piegādi saistītiem jautājumiem ir viens. Savukārt Igaunijā tiek īstenots dalītais modelis, kas nozīmē, ka klientam ir jāslēdz divi līgumi – viens ar tirgotāju, otrs ar sadales sistēmas operatoru – un attiecīgi arī jāapmaksā divi rēķini, un jākomunicē ar diviem atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā arī Igaunija ir sākusi vērtēt centriskā modeļa priekšrocības, tad, iespējams, ka kaimiņvalsts sekos mūsu piemēram. Tiesa, arī Latvijā daļa tirgotāju saviem klientiem – juridiskām personām – prasa slēgt atsevišķu līgumu ar sadales sistēmas operatoru, bet tas, visticamāk, ir saistīts ar vēlēšanos izvairīties no maksātnespējas riska,» vērtē A. Pinkulis.

Tirgus bez birokrātiskām barjerām

Lai veicinātu elektroenerģijas tirgus attīstību un jaunu tirgotāju ienākšanu tirgū, Sadales tīkls nodrošina vienādu servisu un datu pieejamību ikvienam esošajam un potenciālajam elektrības tirgotājam. A. Pinkulis uzsver, ka šie servisi ir vienkārši lietojami un bez maksas.

«Lai nodrošinātu šos servisus, ļoti nopietni strādājam pie IT sistēmu nemitīgas uzlabošanas un attīstības. Mūsu risinājumus ļaujam tirgotājiem izmantot bez maksas. Tas nozīmē, ka viņiem nav jāinvestē savi līdzekļi web risinājumos, un tas daudziem tirgotājiem atvieglo ienākšanu tirgū,» atklāj a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Pēc viņa vērtējuma, arī elektroenerģijas nozari regulējošie normatīvie akti Latvijā nerada būtiskus šķēršļus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai. «No likumiskā viedokļa, tirgus ir sakārtots, bez nevajadzīgas birokrātijas un mākslīgām barjerām. Normatīvajos aktos nav nevienas neadekvātas prasības tirgotājiem, piemēram, obligāta klientu apkalpošanas centru izveide vai kaut kas tamlīdzīgs, kas sarežģītības un dārdzības dēļ kavētu jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū,» saka A. Pinkulis. Tāpat nav nekāda pamata bažām, ka Sadales tīkls kā Latvenergo meitas uzņēmums kavētu jaunu dalībnieku iesaistīšanos elektrības tirgū. Gluži otrādi, visi Sadales tīkla izstrādātie web risinājumi ir pieejami visiem tirgotājiem, un tie veicina tirgus attīstību, nevis to kavē.

A/s Sadales tīkls ir nodrošinājusi visu nepieciešamo, lai ikviens, kam ir vēlme, var uzsākt elektroenerģijas tirdzniecību. Tas ietver gan informāciju par ienākšanu tirgū, gan praktiskas lietas, piemēram, bezmaksas datu pieejamību, konsultācijas, IT sistēmu izmantošanas iespējas, automātisku tirgus ziņojumu apmaiņas sistēmu, kas nodrošina efektīvu un kvalitatīvu datu apmaiņa starp a/s Sadales tīkls un tirgotājiem.

«Sadales tīkla loma ir veicināt tirgus attīstību līdz ar jaunu tirgotāju ienākšanu tirgū. Sadales tīkls ir neitrāls tirgus darbības veicinātājs,» uzsver A. Pinkulis.

Visiem tirgotājiem vienādas iespējas

«Sadales tīkla un Latvenergo klientu datubāzes ir pilnībā nodalītas. Nevienam elektroenerģijas tirgotājam, ne Latvenergo, ne arī kādam citam, nav pieejas mūsu datubāzēm. Līdz ar to nevienam no tirgotājiem nav nekādas priekšrocības attiecībā pret citiem un nevienam nav pieejama informācija par konkurentu tirdzniecības apjomiem, klientu skaitu, to elektrības lietošanas paradumiem utt. Ja klients pats ir ieinteresēts salīdzināt vairāku tirgotāju piedāvājumus, tad ar paša klienta atļauju varam nosūtīt datus par konkrēto klientu. Bet, ja klients atļauju nav devis, tad šādi dati nav nevienam pieejami,» noraidot bažas par klientu datu pieejamību citiem tirgus dalībniekiem, uzsver A. Pinkulis.

Turklāt atbilstoši SPRK prasībām ik gadu tiek veikta sadales sistēmas operatora Sadales tīkls pārbaude neatkarības prasībām. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2015. gada izvērtējumā (jaunākais pieejamais ziņojums) secināts, ka Sadales tīkls ievērojis vienlīdzīgu attieksmi pret elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem, ir bijis neatkarīgs, pieņemot lēmumus, un ir nodrošinājis klientu konfidenciālo datu aizsardzību. Ziņojumā teikts, ka neviens no a/s Sadales tīkls valdes locekļiem nedarbojas a/s Latvenergo koncernā ietilpstošo sabiedrību struktūrās, kas tieši vai netieši ikdienas darbībā ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai tirdzniecību, kā arī cita elektroapgādes komersanta struktūrās, kas nodarbojas ar elektroenerģijas pārvadi, sadali, ražošanu vai tirdzniecību. A/s Sadales tīkls valdes locekļiem tiek nodrošinātas tiesības neatkarīgi no vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta un valdošā uzņēmuma pieņemt lēmumus attiecībā uz aktīviem, kas nepieciešami sadales sistēmas ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai, kā to paredz Elektroenerģijas tirgus likums. Tāpat nav konstatēti tādi ierobežojumi īpašuma atsavināšanai un lietošanai attiecībā uz a/s Sadales tīkls īpašuma vai nomā esošajiem pamatlīdzekļiem tādā apmērā, kas traucētu a/s Sadales tīkls ievērot Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās neatkarības prasības.

Aktīvs tirgus

Elektroenerģijas tirgus Latvijā pilnībā tika atvērts 2015. gada sākumā. Toreiz elektroenerģiju tirgoja 12 elektroenerģijas tirgotāju, tajā skaitā mājsaimniecībām – četri tirgotāji. Šobrīd elektroenerģijas tirgū aktīvi darbojas 23 tirgotāji, tajā skaitā mājsaimniecībām elektrību piedāvā deviņi tirgotāji. A. Pinkulis neizslēdz iespēju, ka līdz gada beigām aktīvu elektrības tirgotāju varētu būt vēl vairāk. Mājsaimniecībām šobrīd tiek piedāvāti jau vairāk nekā 30 dažādu elektroenerģijas produktu.

«Neatkarīgi no izvēlētā tirgotāji vai tirgotāja maiņas Sadales tīkls veic elektroenerģijas uzskaiti, pieslēgumu ierīkošanu, investīcijas elektrotīkla uzturēšanā/atjaunošanā un elektroapgādes bojājumu novēršanu tāpat kā iepriekš. Elektroenerģijas ceļš līdz klientam paliek nemainīgs. Izvēloties jaunu tirgotāju, jauni vadi vai kabeļi nav jāvelk, skaitītājs nav jāmaina, jaunas kontaktligzdas mājokļos arī nav jāierīko. Turklāt, klienti tirgotāju var mainīt katru mēnesi,» teic A. Pinkulis.

Mājsaimniecībai vai uzņēmējam, pirms izvēlēties tirgotāju, A. Pinkulis iesaka izpētīt visu tirgotāju piedāvājumu. To var izdarīt tirgotāju mājaslapās un citos tirgotāju piedāvātajos kanālos. Izvēloties tirgotāju un tā produktu, jāpievērš uzmanība servisam, klientu saziņas kanāliem, papildu pakalpojumiem, ko piedāvā tirgotājs. Turklāt noteikti jāizlasa līguma nosacījumi.

«Atrast izdevīgāko elektrības piedāvājumu ir tikpat sarežģīti vai vienkārši, kā mainīt telekomunikāciju operatoru. Sabiedrībai ir jākļūst aktīvākai, ja klientiem ir vēlme samazināt rēķinu un nepārmaksāt, tad pašam ir jāizpēta tirgotāju piedāvājumi un jāinicē tirgotāja maiņa. Sadales tīkls ir nodrošinājis iespēju, lai tirgū ienāktu jauni tirgotāji, palielinātos piedāvājums un pieaugtu konkurence par klientiem. Tas, protams, atstāj arī pozitīvu ietekmi uz kopējo elektrības rēķinu,» sacīja A. Pinkulis.

***

Viedokļi

Andis Pinkulis, a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs:

– Jaunu tirgotāju ienākšanai elektrības tirgū nav absolūti nekādu šķēršļu. Ja atceramies 2014. gadu, kad daudzi bažījās, vai brīvais tirgus mājsaimniecībām nebūs tikai formalitāte, jo nebūs neviena, kas vēlēsies konkurēt ar vēsturiski lielāko elektrības tirgotāju Latvenergo, tad šīs bažas izgaisa jau pusgadu pirms tirgus atvēršanas. Mājsaimniecībām elektrību pieteicās tirgot uzreiz četri komersanti. Lielākais izaicinājums bija nevis tirgotāju, bet gan klientu pusē, lai viņi izmantotu brīvā tirgus priekšrocības. Tāpēc arī mēs, Sadales tīkls, aktīvi informējām iedzīvotājus, kā rīkoties jaunajā situācijā un kā to izmantot savā labā. Šobrīd mājsaimniecībām elektrību piedāvā jau deviņi tirgotāji, tajā skaitā nesen elektrības tirgū ienākušais telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom. Ja šim uzņēmumam būtu kaut mazākās šaubas, ka šis tirgus ir necaurspīdīgs vai ka tajā notiek diskriminācija, maz ticams, ka Lattelecom būtu izšķīries spert šādu soli. Mēs ar savu rīcību kopš pirmās mūsu uzņēmuma pastāvēšanas dienas esam pierādījuši, ka pret visiem tirgus dalībniekiem esam ievērojuši vienādu attieksmi. Arī SPRK, ik gadu vērtējot neatkarības prasību ievērošanu, ne reizi nav norādījusi uz šaubām par Sadales tīkla lēmumu un darbības atkarību no Latvenergo.

*

Jānis Patmalnieks, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks:

– Tas, ka elektrības tirgū šobrīd ir tiesības darboties 80 uzņēmumiem, liecina, ka ienākšanai šajā tirgū nav nekādu birokrātisku barjeru. Uzņēmumiem, kuri vēlas tirgot elektrību, protams, ir jāatbilst zināmām prasībām un ir jāsaņem licence, taču tas tiek darīts, lai aizsargātu elektrības pircējus.

Savukārt, ar kādu elektrības lietotāju segmentu strādāt, ir katra paša uzņēmuma lēmums, kas ir atkarīgs no tā biznesa modeļa un tā, kurā sektorā uzņēmums saskata savas attīstības iespējas. Tāpēc fakts, ka mājsaimniecībām elektrību piedāvā tikai deviņi uzņēmumi, nebūt nenozīmē, ka ienākšanai mājsaimniecību tirgū būtu kādi šķēršļi. Es pat gribētu teikt, ka šajā sektorā darbojas jau deviņi uzņēmumi. Jo pirms diviem gadiem, atveroties elektrības tirgum mājsaimniecībām, šim sektoram elektrību piedāvāja tikai četri uzņēmumi.

Turklāt Ekonomikas ministrija ir ieplānojusi veikt elektrības tirgus novērtējumu, kura laikā ar esošajiem un potenciālajiem tirgus dalībniekiem pārrunāsim tirgus darbību un regulējumu, kā arī problēmas, kas traucē uzņēmumu straujākai ienākšanai un attīstībai šajā tirgū.

*

Ieva Bethere, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sabiedrisko attiecību speciāliste:

– Uz šo brīdi Regulatoram nav nekāda tiesiska pamata uzskatīt vai izdarīt secinājumus, ka «jaunu tirgotāju ienākšanu un konkurences vairošanu mazina uzņēmums a/s Sadales tīkls», kā izskanējis publiskajā telpā. Turklāt Regulators nav saņēmis nevienu sūdzību vai iesniegumu no tirgus dalībniekiem par to, ka šāda situācija būtu konstatēta (vai ka ir aizdomas par ko tādu). Noteikti jānorāda, ka 1. aprīlī a/s Sadales tīkls ir pienākums Regulatoram iesniegt ziņojumu par a/s Sadales tīkls atbilstību neatkarības prasībām. Regulators rūpīgi izvērtēs to, vai komersants ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savu neatkarību no elektroenerģijas ražošanas, pārvades un tirdzniecības darbībām. Vienlaikus Regulators izvērtēs, vai komersants nodrošina visiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus apstākļus un nosacījumus piekļuvei sadales sistēmai, garantējot fizisko personu datu aizsardzību informācijas sistēmās. Izvērtējot iesniegto ziņojumu, Regulators noteikti pastiprināti pievērsīs uzmanību izskanējušajai informācijai.

Ilze Šteinfelde

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/