Centrālā statistikas pārvalde iepriecina ar 2016. gada rūpniecības pieaugumu par 4,9% pret 2015. gadu un pat par 11,5% pagājušā gada decembrī pret 2015. gada decembri.
NRA.lv raksta, ka vislieliskākais statistiķu stāstā ir tas, ka rūpniecības rādītājus uz augšu vilkusi apstrādes rūpniecība ar +11,7% decembrī pret decembri. Apstrādes rūpniecības izaugsmei jānozīmē Latvijas uzņēmumu spēja saražot kaut ko visai pasaulei noderīgu un naudas ieplūdi valstī nodrošinošu. Šādā versijā iekļaujas valsts ieņēmumu pieaugums pērn par 544 miljoniem eiro, tajā skaitā par 88 miljoniem eiro virs plāna. Šim gadam valsts ieplānojusi savus ieņēmumus un izdevumus palielināt līdzīgā tempā, taču izdevumu pieaugums nav spējis kliedēt pārmetumus, ka savas funkcijas pilnā apmērā valdība un valsts aparāts kopumā neveic. Tā tam nevajadzētu notikt valstī, kur apstrādes rūpniecība patiešām spējusi gada laikā pieaugt vairāk nekā par desmito daļu.
Pēdējos gados CSP ir ne reizi vien ziņojusi par rūpniecības apjoma pieaugumiem desmitās daļas apgabalā, kurā rūpniecība tomēr nav spējusi noturēties. Tagadējā reizē CSP cenšas piešķirt lielāku ticamību saviem datiem, ņemot vērā Neatkarīgās šā gada 5. janvāra publikāciju Latvija kļūst par autobūves gigantu. Tādā veidā avīze atsaucās uz CSP 3. janvāra paziņojumu par rūpniecības kārtējo uzrāvienu pērnā gada novembrī, ko esot nodrošinājis pieaugums «automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 46,6%» 2016. gada novembrī pret 2015. gada novembri. Avīze uz to norādīja, ka automobiļus Latvijā neražo, bet auto piekabes saražot sola tikai divi uzņēmumi Industry Partner Limited un RussoBalt darbnīcu, nevis rūpnīcu līmenī. Firmas.lv datu bāzē tie parādīti ar attiecīgi 25 un 18 darbiniekiem un 1,5 miljonu eiro un 0,7 miljonu apgrozījumu 2015. gadā. Pieņemsim, ka 2016. gadā to darbības apjoms patiešām audzis pusotru reizi – vai uz šāda pamata var apgalvot, ka Latvijā tiešām pieaugusi apstrādes rūpniecība?
CSP darīja, ko varēja, lai panāktu ticamību rūpniecības pieaugumam. CSP 3. februāra paziņojumā par rūpniecības pieaugumu 2016. decembrī un gadā kopumā pieaugums «automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā» modificēts par pieaugumu «automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,8%)». Tā, lūk, automobiļi saruka līdz «detaļām», ko Latvijā tiešām ražo labi aprīkotu darbnīcu līmenī, taču nav noliedzams, ka to ir vairāk nekā tikai dažas un to darbības rezultātus apkopot spēj tikai statistiķi.
***
Centrālā statistikas pārvalde
2017. gada 3. janvāris
2017. gada 3. februāris
STATISTIĶI LABOJAS. Pēc CSP šā gada janvāra paziņojuma par milzīgajiem panākumiem Latvijas autorūpniecībā seko precizējums, ka ražotas tiekot automobiļu detaļas
Arnis Kluinis
