Lai gan sniegs un aukstums nelutina ar pastāvību, slēpošanas trases cenšas izmantot katru iespēju piedāvāt savus pakalpojumus. Šobrīd daudzi kalni jau darbojas un par apmeklētāju trūkumu nesūdzas. Cenas lielākoties saglabātas iepriekšējā gada līmenī, bet ir atsevišķas pozīcijas, kurās vērojams kāpums. Tas tāpēc, ka sniegu saražot kļuvis dārgāk, vēsta NRA.lv.
«Viss notiek pilnā sparā. Slēpošanas entuziasti ir nocietušies pēc ziemas priekiem, tāpēc interese par kalnu ir liela, it īpaši brīvdienās. Tad pat nākas pastāvēt rindā pēc inventāra,» situāciju atpūtas kompleksā Milzkalns raksturoja administrators Jānis Behmanis. Patlaban kalnā darbojoties seši pacēlāji, bet brīvdienās tiem pievienošoties vēl kāds, lai spētu apkalpot visus brauktgribētājus. Šogad uzmanība pievērsta tieši drošības pasākumiem, tajā skaitā – arī pacēlājiem, vairāki no tiem uzlaboti. Tāpat iegādāti papildu drošības tīkli un polsteri ap kokiem. Skaidrs, ka visur tos novietot neesot iespējams, tomēr vismaz maksimāli mēģināt padarīt drošāku trasi – to varot. Cenas Milzkalnā nav mainījušās, bet skolēnu un studentu grupām pat kļuvušas draudzīgākas. Atpūtas komplekss uzņemot arī bērnunamu audzēkņus, kam inventāru un pacēlājus piedāvājot bez maksas.
Arī Žagarkalnā «viss notiek». Lai gan pirmā «tūre» novembrī ātri beigusies (trasi atvēruši 6. novembrī) un nācies sniegu pūst atkārtoti, tomēr izskatoties, ka kopumā būšot ieguvēji, uzsver Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars. Pluss esot arī tas, ka apkārt ir daudz dabiskā baltuma, ne tikai sapūstais. Attiecībā uz mākslīgo sniegu – tā ražošana sadārdzinājusies jauno elektrības tarifu dēļ, tāpēc arī par 5-10% pieaugusi maksa par pacēlāja izmantošanu. Arī Žagarkalnā īpašas atlaides tiekot piemērotas skolēnu un studentu grupām. Ir arī zināmi uzlabojumi – veiktas nelielas reljefa izmaiņas, kas nodrošina kvalitatīvāku nobraucienu, kā arī pats kalns pagarināts. Nākamgad esot plāns izveidot pilnīgi jaunu trasi – garāko visā kalnā: 450 metru garu un 80 metru augstu.
Savukārt Rāmkalni joprojām piedāvā, kā teica atpūtas kompleksa tehniskais direktors Andis Jansons, «lētāko kalnu pasaulē» – visas dienas garumā pacēlājs maksājot tikai septiņus eiro. Lai gan slēpotāju varētu būt vairāk, tomēr žēloties nevarot – it īpaši nedēļas nogalēs.
Mazliet bažīgāk uz laika prognozi raugās Lemberga hūtē. Slēpošanas kalna pārstāve Inta Lapsiņa atzina, ka ir ļoti atkarīgi no aukstuma, kas piejūras klimatā ir ļoti mainīgs. Te mīnusos, bet nu jau izskatoties, ka kļūst silti. Šā iemesla dēļ šogad iznācis darboties vien dažas dienas. Cenas, kopš pārgājuši no latiem uz eiro un noapaļojuši tās pat uz leju, saglabātas nemainīgas. Pakalpojumi arī tiek piedāvāti tie paši, bet drošība gan ik gadu uzlabojas, un pie tās arī šogad īpaši piestrādājuši.
Aisma Orupe
Foto:Up-Free/https://pixabay.com/en/users/Up-Free-427519//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
