Aizsardzības finansējums nav tik liels, lai Latvijas armija varētu atļauties modernāko un dārgāko tehniku, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
“Mums ir jāsaprot viens – ja neparādīsim visai pasaulei, ka mums ir gara spēks un gribēšana aizstāvēt valsti, mums, pat ja prasīsim, neviens nepalīdzēs. Nevar atnākt tukšā tuksnesī un kaut ko aizsargāt, ja mēs kā Latvijas pilsoņi nevēlamies to darīt,” uzsvēra Kalniņš, norādot, ka Latvija tiks aizsargāta tikai tad, ja valsts aizsardzībā iesaistīties iespējami daudz valsts iedzīvotāju.
Pēc viņa sacītā, liela uzmanība tiks pievērsta arī Jaunsardzes attīstībai. “Īstenībā esam gatavi uzņemt jebkuru skaitu Latvijas pilsoņu, kuri gatavi iesaistīties valsts aizsardzībā. Tā ideja, ko gribu proponēt, ir – pēc iespējas plašāka Latvijas sabiedrības iesaiste valsts aizsardzībā, sevišķi Zemessardzē, lai katrs pilsonis varētu atrast sev vietu šajā sistēmā,” norādīja jaunais NBS komandieris.
Viņš uzsvēra, ka NBS vadībā turpinās īstenot iesāktos darbus valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. “Esmu evolucionārs. Tas nozīmē, ka turpināsies visu NBS spēju attīstība.”
Latvijas NBS karavīri, kā arī zemessargi, pēc Kalniņa teiktā, ir sagatavoti labā līmenī, taču ir jāpiestrādā pie bruņojuma un ekipējuma, tostarp pie jauniem bruņojuma veidiem.
“Šodien visa virzība, ko esam darījuši bruņoto spēku un Zemessardzes attīstīšanā no paša sākuma, ir uz vienu mērķi – nodrošināt ļoti kaujas spējīgus bruņotos spēkus. To nevar apstādināt un vienā dienā pateikt, ka mēs esam sasnieguši to līmeni un šodien esam gatavi. Mēs neesam gatavi pilnā apmērā. Ir jāattīsta, jāapmāca, jāiegūst jauns bruņojums,” skaidroja Kalniņš.
Lai arī valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēts finansējums 1,7% apmēra no valsts iekšzemes kopprodukta, bet aiznākamgad plānoti 2% no IKP, finansējums vienalga nav pietiekams, lai Latvijas armija varētu atļauties modernāko un dārgāko tehniku. “Finansējums nav tik liels, lai mēs varētu maksimāli ļoti dārgu tehniku iegādāties. Tā ideja, ko realizējam tagad un realizēsim nākotnē, ir pēc iespējas sabalansēt iegādātās tehnikas efektivitāti no taktiskā viedokļa un cenu,” skaidroja Kalniņš.
Jau vēstīts, ka Saeima vakar Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprināja ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu. Jaunais NBS komandieris savus pienākumus sāks pildīt 2017.gada 27.janvārī. Vienlaikus deputāti šodien no NBS komandiera amata atbrīvoja ģenerālleitnantu Raimondu Graubi.
No 2016.gada augusta Kalniņš pilda Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka amata pienākumus. Iepriekš bijis Zemessardzes komandieris un Zemessardzes štāba priekšnieks, kā arī ieņēmis citus vadošus amatus NBS un Zemessardzē. Kalniņš guvis arī operāciju plānošanas un vadības pieredzi, dienot starptautiskajā operācijā Irākā. Dienestu Latvijas armijā sācis 1997.gadā Zemessardzes 51.bataljonā.
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu Saeima NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Valsts prezidents Raimonds Vējonis rosinājis Latvijas armijas komandiera amatā apstiprināt ģenerālmajoru Kalniņu. Šī gada 25.oktobrī Graube lūdza atbrīvot sevi no aktīvā dienesta pirms pilnvaru termiņa beigām.
Foto: Latvijas armija
