Lielā daļā sabiedrības joprojām ir aktuāls jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem bērnus uz skolu sūtīt no sešu gadu vecuma, jo, kā iepriekš norādījis izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, Latvijā ir pārāk maz cilvēku darbspējas vecumā, tāpēc ekonomiski valsts nevar atļauties, ka jaunieši mācās skolā līdz 19 gadu vecumam.
Šāda iecere ir apspriesta arī iepriekšējos gados, taču tālāk par diskusijām nav izdevies tikt. Arī patlaban šim priekšlikumam ir liela pretestība, argumentējot, ka sešu gadu vecumā bērni daudzējādā ziņā vēl nav gatavi uzsākt skolas gaitas.
Vecāki – pret
Piemēram, biedrības Vecāki par izglītību un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības kopīgi veiktā vecāku aptauja liecina, ka 85% vecāku neatbalsta bērnu skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, turklāt 55% aptaujāto vecāku atzīst, ka neizprot izmaiņu būtību, to realizēšanas mehānismus un ieguvumus bērnam. Atbalstu šai idejai pauduši vien 15% vecāku.
Vairākums jeb 63% aptaujāto vecāku piekrīt uzskatam, ka piemērotākais laiks, kad bērnam jāsāk mācības, vairāk ir atkarīgs nevis no viņa bioloģiskā vecuma, bet gan no psiholoģiskās sagatavotības. Kā galvenie iemesli, kāpēc skolas uzsākšanu nevajadzētu par vienu gadu paātrināt, pētījumā tika minēti argumenti, ka sešgadīgs bērns skolas gaisotnei un ātrajam ritmam vēl nav psiholoģiski gatavs un nav pietiekami nobriedis, turklāt uzmanības noturēšana un ilgstoša sēdēšana skolas solā nebūtu atbilstoša vecumam, kad bērnam vēl nepieciešama kustīga un caur rotaļām veidota mācību vide. Tāpat ideju neatbalstošie vecāki uzskata, ka šajā vecumā bērns arī nav pietiekami patstāvīgs, proti, viņš nav gatavs uzņemties rūpes par sevi, sākot ar patstāvīgu mājasdarbu izpildi un beidzot ar pārģērbšanos sporta stundām. Pētījums arī atklāj – 75% aptaujāto vecāku uzskata, ka, lai nodrošinātu sešgadnieku apmācības programmas ieviešanu skolā, pašreizējā skolu infrastruktūra būtu speciāli jāpielāgo jaunajam mācību procesam.
Pieaugs virkne psihosomatisko traucējumu
Līdzīgi kā aptaujātie vecāki domā arī Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas valdes locekle dr. Inta Zīle: «Jautājumā par skolas gaitu uzsākšanu jau no sešu gadu vecuma psihosomatiskās medicīnas ārstiem ir tāds pats viedoklis kā bērnu psihiatriem – ja sešgadnieki tiks ielikti skolā, pieaugs virkne psihisko un somatisko traucējumu, piemēram, adaptācijas traucējumu risks, traucējumi, kas var rasties paaugstināta stresa ietekmē, hiperaktivitāte, uzmanības deficīts, trauksme, depresija, bieža slimošana u.tml. Nereti šādos gadījumos bērni, nevarot izturēt slodzi, mierinājumu cenšas rast dažādās atkarību izraisošās aktivitātēs, piemēram, datorspēlēs, kas jau šobrīd ir salīdzinoši izplatīta problēma. Virkne pētījumu pierāda, ka pārāk liela slodze bērniem piecu un sešu gadu vecumā atstāj būtisku ietekmi uz attīstību un palielina traucējumu risku ne tikai pusaudžu vecumā, bet arī vecumā līdz 30 gadiem.»
Viņa NRA.lv skaidro, ka psiholoģiskie riski ir tikai viena no problēmām, – ģimenes ārsti savā praksē ļoti uzskatāmi redz, kā pārlieku liela slodze šādā vecumā ietekmē bērnus. Daļa bērnu, nespējot tikt galā ar lielo slodzi, iegūst psihiska rakstura traucējumus, savukārt citi bērni sāk biežāk slimot. Ja bērns bieži slimo, tas atstāj negatīvu ietekmi uz visu ģimeni – pats bērns ir spiests kavēt nodarbības skolā, vecākiem jāņem darbnespējas lapa, lai paliktu mājās ar saslimušo bērnu, u.tml. Bērna slimošana ietekmē ģimeni ļoti dažādos aspektos.
Ir jāļauj būt bērniem
«Šobrīd Latvijas pirmsskolas izglītības sistēma funkcionē ļoti labi – tajā ietverts gan mācībām, gan spēlēm, gan atpūtai un miegam nepieciešamais laiks, kas bērniem ir ļoti svarīgs. Klasē, kurā ir vairāk nekā 20 bērnu, tas, protams, nav iespējams. Daudzi ģimenes ārsti ar lielu darba pieredzi atceras, ka līdzīga situācija jau bija pirms aptuveni 30 gadiem un tolaik tika novērota virkne traucējumu, tajā skaitā arī mācīšanās traucējumi un cukura diabēts, jo stress ietekmē insulīna vielmaiņu. Ja bērna prāts vēl nav gatavs tik lielai slodzei un nav sabalansēts darba un atpūtas laiks, arī bērnu intelektuālie sasniegumi būs krietni zemāki. Pat gadījumos, ja bērns ir apdāvināts, ar augstu intelektuālās attīstības koeficientu, pārlieku liela slodze var radīt būtiskus psiholoģiskos traucējumus. Bērniem ir jāatvēl laiks, kad viņi var vienkārši būt bērni! Bērnam ir jābūt brīvam laikam, ko veltīt spēlēm, tas pozitīvi ietekmēs arī viņa radošumu un spēju radīt papildu pievienoto vērtību pieauguša cilvēka vecumā,» uzskata I. Zīle.
Viņa turpina: «Šābrīža sistēmā vecāki paši var izvēlēties, vai sūtīt bērnu skolā no sešu vai septiņu gadu vecuma, ņemot vērā katra bērna individuālo kapacitāti. Bērni nobriest dažādi, tāpēc nevajag agrīnā vecumā visiem piemērot vienlīdz augstu slodzi.».
Līga Nestere
Foto:Ponce_photography/https://pixabay.com/en/users/ponce_photography-2473530//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
