Valsts sekretāru sanāksme ceturtdien, 27.oktobrī, plāno skatīt projektu likumam par trauksmes cēlājiem. Likuma mērķis ir veicināt godprātīgu trauksmes celšanu par pārkāpumiem valsts institūcijās un darba tiesiskajās attiecības un arī nodrošināt aizsardzību trauksmes cēlājiem.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcija ir jauna. Daļēji ar to līdz šim nodarbojās Valsts kanceleja (VK) un Valsts darba inspekcija (VDI). Ideja par trauksmes cēlēju kontaktpunktu veidot Tiesībsarga biroju tiesībsarga ieskatā ir dārga un nejēdzīga. Tā vietā kapacitāte būtu jāstiprina VK un VDI, piešķirot tām papildu finansējumu un cilvēkresursus.

Kā uzsver tiesībsargs Juris Jansons, ļaujoties starptautiskam spiedienam par trauksmes cēlēju kontaktpunkta nepieciešamību, Latvija akli izdabā.

Amatpersonas gan skaidro, ka jaunais likums par trauksmes cēlājiem sola atrisināt dažas no problēmām cīņā ar ēnu ekonomiku un korupciju. Piemēram, likuma projektā ir noteikts, ka valsts iestādēm un uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieku, ir jāizveido īpaši iekšējie ziņošanas kanāli, kurus izmantot trauksmes cēlājiem.

Tāpat likumprojekts nosaka aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlājam un uzliek par pienākumu nodrošināt maksimālu trauksmes cēlāja anonimitāti.

Foto:TBIT/https://pixabay.com/en/users/TBIT-715211//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/