Valsts iestādēm informācijas nav
Izrādās gan, ka valdības rīcība ir balstīta tikai uz minējumiem. Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Pakalne Valsts zemes dienesta vārdā apliecināja Neatkarīgajai, ka dienesta rīcībā nav nekādas informācijas ne par tādu objektu skaitu, kuru pārāk ilgā būvēšana izraisītu aizdomas par izvairīšanos nodot tos ekspluatācijā, ne par tādu gadījumu skaitu Latvijā mēnesī vai gadā, kuros neapzinīgie ēku un būvju īpašnieki tiek pieķerti un sodīti par savu īpašumtiesību juridisko nesakārtošanu atbilstoši nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas prasībām. Tieši tāpat nekādas skaitliskas informācijas par šādiem gadījumiem nav Ekonomikas ministrijā un nekur citur valsts iestāžu līmenī. Tās kā vienā balsī norāda, ka informācija ir meklējama katras atsevišķās pašvaldības būvvaldē.
Vēl jo iepriecinošāka ziņa nodokli nemaksāt gribētājiem ir tā, ka nepastāv un arī netiek gatavota nekāda sistēma, pēc kuras Valsts zemes dienests un pašvaldību būvvaldes sadarbotos, pārlūkojot aizdomīgi ilgi būvējamos objektus zemesgrāmatas ierakstos un dabā. “Šobrīd normatīvie akti šādu pienākumu nenosaka,” atrunājās L. Pakalne. Valsts tikai dos iespēju pašvaldībām piepelnīties uz nekustamā īpašuma objektu īpašnieku rēķina, bet šīs iespējas izmantošana jau būs atkarīga no katras pašvaldības. “Pašvaldību budžeta ieņēmumu izmaiņas saistībā ar soda palielināšanu nav iespējams noteikt, jo tās ir tieši atkarīgas no piemēroto sodu daudzuma un lieluma,” teikts valdības dokumentu mapē atrodamajā Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu anotācijā.
Likumpārkāpējiem jāuzmanās
Vismaz līdz gadumijai pašvaldības neizrādīja degsmi izsekot, kas īsti notiek celtajos un oficiāli neuzceltajos objektos to teritorijās. Piemēram, Rīgas būvvaldes pārstāve Kristīne Pētersone minēja līdz pārdesmit gadījumiem gadā, kad būvvalde konstatējusi ēku nelikumīgu ekspluatāciju. Viņa nenosauca nekādus pasākumus, ko būvvalde būtu veikusi šo gadījumu atklāšanai. Aiz diplomātiskām atrunām, ka dzīvē mēdzot būt visdažādākie gadījumi, iezīmējās fakts, ka šie gadījumi pamatā ir būvvaldes iesaistīšana kaimiņu, radu, bijušo draugu un biznesa partneru savstarpējo rēķinu kārtošanā. Līdz ar to šķiet, ka pietiek neiekārot kaimiņu zemi un neaizsegt ar nelegālo būvi skaistus skatus no viņu logiem, savlaicīgi apslāpēt strīdus starp sievām un vīriem, brāļiem un māsām utt., lai nelegālā mājvietā varētu netraucēti dzīvot gadiem un gadu desmitiem.
Līdz šim vērotais nav garantija, ka šogad situācija nemainīsies. Varbūt naudas trūkums piespiedīs pašvaldības pāriet uz visu savu ierēdņu algošanu atkarībā no tā, cik daudz nodevu un soda naudu viņi spēs iekasēt no fiziskām un juridiskām personām, kuras darbojas attiecīgajā nozarē.
Likums ir saudzīgs
Rīgas būvvalde pieķertos namīpašniekus pati nesoda, bet nodod par viņiem savāktos materiālus Rīgas domes Administratīvajai komisijai. “Mēs neesam zvēri,” komisijas līdzšinējo darbu raksturoja tās priekšsēdētāja Olga Veidiņa. Proti, komisija visbiežāk aprobežojoties ar desmitos latu mērāmiem sodiem. Komisijas rekords esot 700 latu no cilvēka, kurš bez kādiem saskaņojumiem uzbūvējis sev peldbaseinu Mežaparkā. Viens no šādas mīkstsirdības efektiem esot tāds, ka cilvēki sodus maksājot un netiesājoties par to atcelšanu. Varbūt pašvaldībai nemaz nebūs tik viegli pierādīt tiesas priekšā, ka ēkas īpašnieks patiešām ēkā dzīvo, nevis ir atnācis pabarot suņus, kuri sargā viņa jaunbūvi. Cita biežāk lietotā versija – cilvēks atbraucis uz jaunbūvi iesist tur divas naglas, ko viņš dara jau daudzus gadus.
Soda naudas samaksāšana neatbrīvo no pienākuma nodot objektu ekspluatācijā, bet K. Pētersone neslēpa, ka nekur nav noteikts, cik ilgā laikā tas jāizdara. No būvvaldes viedokļa raugoties, Latvijas likumi esot gana saudzīgi pret esošajiem un topošajiem nekustamo īpašumu saimniekiem. Nevienā normatīvajā aktā neesot pietiekami skaidri aprakstīts, ko nozīmē patvaļīga ēkas ekspluatācija likuma izpratnē, tāpēc pašvaldības labāk izvairās no šo “ekspluatatoru” sodīšanas, ja saredz varbūtību, ka sods tiks apstrīdēts.
Pašvaldības ir labas
“Mēs saprotam savu iedzīvotāju grūtības nokārtot māju nodošanu ekspluatācijā,” Neatkarīgajai apliecināja Saulkrastu būvvaldes vadītāja Līga Pilsētniece. Viņas pārzinātā teritorija ir vilinājusi ļaudis kopš ļoti seniem laikiem. Cilvēki centušies tur iespraukties un apmesties kaut uz vasaru zvejnieku būdiņās un dārza mājiņās, kas bieži vien pakāpeniski pārvērstas pilnvērtīgos mājokļos. Pilnvērtīgi dokumenti tiem sagādāti pārsvarā tāpēc, lai veiktu ar mājokļiem pārdošanas u. c. darījumus. Tomēr plaši tikusi izmantota iespēja ierakstīt objektus zemesgrāmatā, pamatojoties uz izziņu par nepabeigtu būvniecību. L. Pilsētniece atzīst, ka bez īpašām pašvaldības pūlēm šo būvju legalizācija vilksies nepārskatāmi ilgi. Cilvēkus no tās līdz pērnā gada beigām atturēja ne tik daudz aprēķini par tobrīd vēl neuzliktajiem nodokļiem, cik jau tobrīd zināmās izmaksas par objekta nodošanu ekspluatācijā. Vispieticīgākās ēciņas inventarizācijas akta sagatavošana tobrīd maksājusi vismaz divsimt latu; Veselības inspekcija par savu vizīti prasījusi 39 latus, nerēķinot ceļa izdevumus, utt.
Ministrija ir paklausīga
Ekonomikas ministrijas preses pārstāve Evita Urpena Neatkarīgajai atklāja, ka ministrija ar tās sastāvā esošo Būvniecības un mājokļu politikas departamentu esot tikai presē manījusi ziņas, ka ēku nodošana ekspluatācijā esot sarežģīta un dārga. Neviens neesot ministrijai licis interesēties par iespējām šo procedūru vienkāršot un/vai palētināt. “Ministrija pilda savus uzdevumus,” viņa uzsvēra. Šajā gadījumā tai esot dots tikai viens uzdevums nomainīt Administratīvo pārkāpumu kodeksā divus vārdus, kurus īstenībā izdomājusi Finanšu ministrija un atbalstījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
