Kā šaušalīgs fakts decembra vidū izskanēja vēstījums par Latvijas ēnu ekonomikas milzīgajiem apmēriem – 39,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – liekot noticēt, ka ir notikusi pēkšņa un negaidīta katastrofa. Valsts statistikas pārvalde un Valsts ieņēmumu dienests palika pie sava – ēnu ekonomika valstī ir padsmit procentos no IKP. Un tā šie abi skaitļi draudzīgi figurē līdzās, veidojot plašu diapazonu „no – līdz”.
Latvijā ēnu jeb pelēkās ekonomikas īpatsvars ir augstākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 39,4% no IKP, tā valstij nodarot 5,127 miljardu eiro (3,6 miljardi latu) lielu kaitējumu – decembra vidū paziņoja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), atsaucoties uz globālās menedžmenta konsultāciju kompānijas A.T.Kearney jaunāko pētījumu, raksta LV.LV
Vienlaikus darba devēju organizācija nāca klajā ar viedokli, ka 2010. gadā saglabājas risks ēnu ekonomikai pieaugt vēl vairāk, jo tās iemesli tradicionāli rodami augstā nodokļu slogā un birokrātijā. LDDK arī vērsa uzmanību uz to, ka šāds ēnu ekonomikas apjoms ir kritisks un liek izdarīt secinājumus, ka valdības un SVF vienošanās par nodokļu palielināšanu cerētos rezultātus nedos.
Jāpiebilst, ka piesauktā pētījuma dati, ar kuriem argumentēta pretstāve nodokļu izmaiņām, ir vēl no pirmstuklā perioda – 2005. gada. Turklāt informāciju par šo pētījumu un tajā Latvijai “inkriminētajiem” 39,4% ēnu ekonomikas aģentūra BNS izplatīja jau septembrī. Savukārt dati par 2006. gadu liecina (cik ironiski), ka Latvijas ekonomika ir kļuvusi par nieka tiesu baltāka – vairs tikai 39,2%.
Kāds šā mēneša laikā ir centies apstrīdēt privātās starptautiskās kompānijas metodoloģiju, kālab veidojas it kā neticami skaitļi, cits pierāda – ēnas ir, bet ne tik garas. Bet ne par to ir stāsts. Par procentiem strīdas visa pasaule, tāpat kā par ēnu ekonomikas arī dažbrīd varbūt pozitīvo ietekmi ekonomikas uzbudināšanai, ja valstij ūdens smeļas mutē.
Problēma veca arī nepielūdzamās birokrātijas zemē
Pirms septiņiem gadiem biznesa laikraksts “Handelsblatt” rakstīja, ka Vācijā strauji pieaug ēnu ekonomika. Aizvien vairāk vāciešu strādājot nelegālos darbos. Eksperti prognozēja, ka 2003. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieaugs par 7% un kopumā būšot 380 miljardi eiro. Tobrīd tas Vācijas iekšzemes kopproduktā tika lēsts 16,5% apmērā. Vāciešus uztrauca, ka ēnu ekonomikas pieauguma dinamika vairākas reizes apsteidza legālās ekonomikas attīstības tempus. Daļēji tas tika skaidrots ar valsts ekonomikas krīzes situāciju un jaunu saimniecisku nodevu ieviešanu.
A.T.Kearney pētījumā “Ēnu ekonomika Eiropā” konstatēts, ka tā 2005. gadā vismazākā bijusi Austrijā (9,3% no IKP) un Lielbritānijā (10,3%), bet Eiropas vilcējekonomikā Vācijā – 15,4%. Visā ES vidēji ēnu ekonomikas veidoja 16,6% no IKP. Naudas izteiksmē ēnu ekonomikas apmērs ES sasniedzot 1,8 triljonus eiro (1,27 triljoni latu).
Jauno ES valstu apbrīnojamā konsekvence būt savā vietā
Jau minētais pētījums rāda: jaunās ES dalībvalstis pēdējos 10 gados nav novirzījušās no sava ēnu maršruta. Latvijā kopš 1999. gada ēnu ekonomikas procents, pētnieku vērtējumā, visu laiku bijis visaugstākais. Kas varētu mulsināt ir tas, ka perfektie igauņi arī mums ir tuvu klāt, toties lietuvieši rādās ievērojami godīgāki.
Kredītus vairs nevajag, var pāriet uz “aploksnēm”
Darbaļaužu aizstāvjiem tīk stāstīt, ka uzņēmēji un darba ņēmēji nupat iepriekšējos gados sākuši maksāt nodokļus, noticot valstij. Bet nu ticība zudusi, tāpēc visi gatavi atkal atgriezties pie “aplokšņu” algām.
Vajadzētu atcerēties, ka daudzi piedienīgas algas legalizēja tad, kad bija vēlme ņemt kredītu un ar likumu tika noteikts, ka bankām no kredīta pieprasītāja obligāti ir jāsaņem VID apstiprinājums – izziņa par viņa legālajiem ienākumiem. (Cita lieta – kāda termiņa izziņas banka ņēma par pilnu un vai nepievēra acis, varbūt pat paskubināja, ka pietiek ar izziņu kaut vai par viena mēneša pieklājīgu algu.)
“Vietējie uzņēmumi aizvien straujāk palielina darbības apjomu un ražošanas tempu. Tāpat tiem palielinās saskare ar Latvijas bankām, gan ņemot kredītus, gan piesakoties uz Eiropas Savienības finansējumu. Līdz ar to arvien vairāk ir jāatklāj sava grāmatvedība, kas ēnu ekonomikas iespējamību tikai samazina,” jau pirms nekustamā īpašuma burbuļa laikmeta aģentūrai LETA 2004. gadā norādīja ekonomiste Raita Karnīte.
Daudzi uzņēmēji valstij lojāli nav ne bijuši, ne būs, ar to Latvijai ir jārēķinās. Turklāt kredītus taču arī vairs pakaļ nemet. Un piedevām – jo sliktāka kredītņēmēja situācija, jo nopietnāks pamats sarunai ar banku par restrukturizāciju, vai vēl labāk būtu sagaidīt no valdības, ka šīs saistības pārņems nodokļu maksātāji.
Taču smagākā problēma ir tā, ka uzņēmēji, piedaloties valsts un pašvaldību iepirkumos, gadu gaitā ir pārliecinājušies, ka nodokļu maksāšana ir akmens kaklā, kas traucē būt par drošu pretendentu. Un arī līdz šim godprātīgie ir pārņēmuši Latvijā kopto praksi – pāri sociālās garantijas nesaņēmušo līķiem – rūpēties par savu turību.
Šomēnes Valsts darba inspekcija (VDI) premjeru informēja, ka oktobrī nelegāli nodarbināto skaits pret septembri palielinājies par 9 procentiem. Oktobrī gandrīz katrā desmitajā uzņēmumā konstatēti tādi nodarbinātie, kuri darba attiecības uzsākuši pārbaudes dienā vai dienu pirms tās. Šausminoties par ēnu ekonomiku, taisnīgi būtu arī atcerēties, ar kādu degsmi jau kuro valdību pēc kārtas uzņēmēju draugi ir iebilduši pret jebkuriem centieniem nelegālo nodarbinātību novērst preventīvi, taču šie iepriekšējo gadu ierosinājumi tika mesti pār kārti kā biznesa šķēršļi.
Nozaru tops: līderu negods vai posts
VDI ir secinājusi, ka šogad joprojām paaugstināts nelegālās nodarbinātības risks ir būvniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, akcīzes preču ražošanā, mežsaimniecībā un kokmateriālu sagatavošanā, veselības aprūpē un skaistumkopšanā.
LDDK lielākās ēnu ekonomikas riska nozarēs ierindojusi apsardzes un būvniecības pakalpojumus, lauksaimniecību un tirdzniecību, kā arī alkohola un cigarešu tirdzniecību, atsaucoties uz LDDK darba tiesību konsultantes Lienes Vancānes teikto seminārā “Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku – nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā”, ziņo BNS. Liels ēnu ekonomikas īpatsvars vērojams dažādos pakalpojumos, piemēram, telpu uzkopšanā un sabiedriskajā ēdināšanā. Apsardzes pakalpojumos ēnu ekonomikas īpatsvars ir pat 80% apmērā, paudis Apsardzes uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Alberts Juhņevičs.
Arī iepriekšējos gados dažādu nozaru pārstāvji ēnu ekonomikai pakļautās nozares virknējuši atšķirīgi. “Ēnu ekonomika ir veselības aprūpes, celtniecības un daudzās pakalpojumu jomās,” 2007. gadā atzinis SIA “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. (DB, 18.12.2007.)
Viņš norādījis, ka patlaban [2007. gadā] ir situācija, ka uzņēmumi, kuri savulaik pārtraukuši darbību ēnu ekonomikas daļā, tajā sākuši atgriezties: “Skaidrs, ka pašnodarbinātie ekonomē uz maziem sociālajiem maksājumiem vai arī piespiež darba devēju daļu algas maksāt “aploksnē”. Protams, ir iespējams trešais moments – šie darbinieki “nobalso ar kājām” un pamet nozari, piemēram, masieris, kas savulaik masēja oficiālā klīnikā, tagad to dara nelegāli dzīvoklī un nemaksā nekādus nodokļus.”
“Strādājot vairākās jomās, jūtos kā baltā vārna, jo cilvēki, kurus aicinām darbā, pastrādājuši kādu gadu, saka: kāpēc man jāskrien divreiz vairāk, lai nopelnītu to naudu, ko cits nopelna, skrienot divreiz mazāk,” ēnu ekonomikas ietekmi 2007. gadā skaidrojis SIA “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņaprāt, ir ne tikai atsevišķi pelēkās ekonomikas darboņi, bet gan veselas jomas, kuras tajā sekmīgi dzīvo.
Lieli noziegumi un pārkāpumi
Tiek uzskatīts, ka ēnu ekonomika ir īpaši raksturīga pārejas ekonomikas valstīs.
Kontrabanda tiek uzskatīta par ekonomisko noziegumu. Tā savukārt ir ciešā sasaistē ar korupciju, tai skaitā korumpētiem ierēdņiem. Ēnu ekonomikas pamatos ir arī izvairīšanās no nodokļiem.
A.T.Kearney pētījumā norādīts, ka ēnu ekonomikas apmēru galvenie ietekmējošie faktori ir uzkrājumu veidošana, pilnībā vai daļēji nemaksājot nodokļus, vainas izjūtas trūkums par nodokļu nemaksāšanu, kā arī zemais risks, ka nodokļu nemaksātāji tiks pieķerti. Skaidra nauda, iespējams, esot nozīmīgākā ēnu ekonomikas veicinātāja, jo skaidras naudas darījumiem ir grūti izsekot. Valstīs ar augstu elektronisko maksājumu izmantojuma līmeni, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē, ēnu ekonomikas daļa ir mazāka nekā tajās, kur šis līmenis ir zems, piemēram, Bulgārijā un Rumānijā, BNS atstāsta pētījumā secināto.
Minimālā alga – Latvijas biznesa tradīcija
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumu izpildītāja Nellija Jezdakova Saeimas komisijā klāstījusi, ka 2009. gada septembrī 49% uzņēmumi saviem darbiniekiem maksāja algas zem minimālās valstī noteiktās darba algas, 22% algas nemaksāja vispār, bet pārējie uzņēmumi bijuši tie, kas attiecīgi budžetā ir spējīgi ienest nodokļus tādā apjomā, lai pietiktu pensijām, izglītībai un veselībai. Ja valsts turpinās rīkoties nepārdomāti, ir iespējas zaudēt arī šos uzņēmumus, uzskata LDDK.
Latvijā ir bijuši padziļināti atsevišķu nozaru nelegālās darbības pētījumi. Piemēram, 2007. gada pētījums, ko Lauku atbalsta dienesta projektu ietvaros veikusi “Darba grupa par nelikumīgu darījumu ar koksni novēršanai”. Projekta mērķis bijis izskaust nelikumīgus darījumus ar koksni Latvijā. Projekta atskaitē lasāms, ka kopumā aptaujāto ekspertu viedoklis, kā arī atbildīgo organizāciju dati un vērtējumi liecina: nelegālo darījumu apjoms un to ietekme meža nozarē lēni un pakāpeniski, bet samazinās.
Vienlaikus minēts, ka saskaņā ar VID informāciju meža nozares uzņēmumos vidējā bruto alga 2007. gada jūlijā bija 360 latu salīdzinājumā ar 310 latiem 2007. gada februārī, kas skaidrojams ar konkurenci darbaspēka tirgū un straujo darbaspēka izmaksu pieaugumu. Tajā augstā līmenī bijis arī uzņēmumu īpatsvars, kas uzrādīja, ka to darbinieku vidējā darba samaksa ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu: 2007. gada jūlijā 38% no visiem meža nozares uzņēmumiem ir aprēķinājuši vidējo darba samaksu mazāku par noteikto minimālo algu Latvijā.
“Tas liecina, ka vidējās algas pieaugums lielā mērā ir panākts, galvenokārt pateicoties algu pieaugumam uzņēmumos, kas jau iepriekš ir maksājuši ar darba samaksu saistītos nodokļus, tā vēl vairāk saasinot negodīgo konkurenci šajā jomā. Negodīga konkurence, īpaši darba samaksas jomā, arī pēc ekspertu viedokļa, tiek minēta kā viens no būtiskākajiem nelegālo darbību veidiem nozarē,” secina arī šie pētnieki.
Vēl kāds šā gada pētījums rada vielu pārdomām – proti, ārvalstnieki Latvijā saņem lielākas algas nekā vietējie privātajā sektorā nodarbinātie. Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījumā par trešo valstu pilsoņu integrāciju noskaidrots, ka vadītāji ārvalstnieki uz rokas saņem 780 latu, bet vadītāji, kas ir Latvijas valsts piederīgie, – zem 400 latiem. Algu atšķirības vērojamas arī speciālistu (inženieru, tehniķu u.tml.) vidū – ja ārzemnieks saņem aptuveni 500 latu, tad vietējais – apmēram 370 latu. Ārvalstniekiem algas ir lielākas arī citās profesijās, bet kopumā ārzemnieki saņem 350 latu, bet vietējie darbinieki – aptuveni 220 latu.
Minimālo atalgojuma apmēru ārvalstniekiem paredz valdības noteikumi. Varbūt tas varētu būt izskaidrojums pašmāju oficiāli zemajām algām.
CSP un VID: ēnu ekonomika nav tik milzīga
VID ģenerāldirektora v.i. N.Jezdakova nav piekritusi LDDK sniegtajiem datiem, ka Latvijā ēnu ekonomika sasniegusi 39,4% no IKP. Viņa lēš, ka reālais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas ekonomikā ir 14%-16% no IKP. Nodokļu administrācijas vadītāja atzinusi, ka mazumtirdzniecība ir kritusies, taču tas nenozīmē, ka tas ir tikai ēnu ekonomikas dēļ, jo sarukuši ir arī iedzīvotāju ienākumi.
Šopavasar CSP vadītāja Aija Žīgure Saeimas Pieprasījuma komisijas sēdē deputātus informēja, ka 2008. gadā ēnu ekonomika Latvijā sasniegusi 10%-12% no IKP. Šo rādītāju nosaka vienreiz gadā un izmanto turpmākos statistisko rādītāju aprēķinos.
2008. gada ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP bija 4,199 miljardi latu, līdz ar to ēnu ekonomika tika lēsta 419,9 līdz 503,9 miljonu latu robežās. A.Žīgure arī aicinājusi uzņēmējus sniegt patiesu un precīzu informāciju par savu darbību, jo CSP dati ir konfidenciāli un nav pieejami Valsts ieņēmumu dienestam.
Premjers uzdod aktivizēt cīņu pret ēnu ekonomiku
LDDK izteikusi priekšlikumus, kā cīnīties pret ēnu ekonomiku Latvijā, tostarp ieviešot darba apliecības atsevišķās nozarēs un nosakot administratīvo atbildību par “aplokšņu” algu saņemšanu ne tikai darba devējam, bet arī darbiniekam. LDDK atbalsta ierosinājumu likt atklātajiem nodokļu nemaksātājiem maksāt ne tikai sodu, bet arī nesamaksātos nodokļus par trim mēnešiem.
LDDK vēl piedāvā valdībai palielināt atbildību un juridiskās sekas par nelegālu produktu lietošanu, glabāšanu un tirdzniecību, veikt stingrākas kontroles un ieviest jaunas tehnoloģijas gan kontrolei, gan administratīvā sloga un izmaksu samazināšanai. Iespēju robežās skaidras naudas norēķini būtu jāaizstāj ar bezskaidras naudas norēķiniem, bet kontrolējošajām institūcijām būtu ciešāk jāsadarbojas ar pašvaldībām.
Decembra sākumā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis rezolūcijā finanšu ministram Einaram Repšem un labklājības ministram Uldim Augulim sadarbībā ar Labklājības ministrijas (Nodarbinātības valsts aģentūra un Valsts darba inspekcija) speciālistiem uzdeva izveidot starpministriju darba grupu un līdz 2010. gada 15. janvārim apkopot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos ar mērķi samazināt nelegālās nodarbinātības un “aplokšņu” algu apjomu un ar to saistītos riskus. Šī soļa mērķis – ierobežot ēnu ekonomikas izpausmes un veicināt nodokļu iekasēšanu.
21. decembrī LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle un Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa parakstīja semināra “Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku – nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā” noslēguma dokumentu par turpmāku sadarbību, nosakot pirmā pusgada prioritātes:
– publisko iepirkumu procedūras pilnveidošana, vērtējot uzņēmumu finanšu un kvalitatīvos rādītājus un izmantojot korporatīvās sociālās atbildības principus;
– normatīvo aktu bāzes pilnveidošana koplīgumu izmantošanai, lai aizsargātu godīgos tirgus dalībniekus;
– nodokļu politikas pilnveidošana, kas vērsta uz godīgas uzņēmējdarbības un konkurences aizsardzību, primāri vēršot uzmanību uz ēnu ekonomikas apkarošanu;
– veicot nodokļu politikas izmaiņas, izvērtēt to ietekmi uz uzņēmējdarbību.
Nodokļu administrācijas vadītāja N.Jezdakova uzskata: VID nav vienīgā institūcija, kam jācīnās pret ēnu ekonomiku, tas jādara visai sabiedrībai.
Autors: Lidija Dārziņa, LV.LV
