Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklī valsts šogad iecerējusi iekasēt 85,4 miljonus eiro, bet nākamgad – jau 98 miljonus eiro.
Ieņēmumu pieaugums plānots, par 7,4% paaugstinot esošās šā nodokļa likmes, kā arī apliekot ar šo nodokli Latvijas iedzīvotājiem piederošus ārvalstīs reģistrētus auto, kas pārvietojas pa Latvijas ceļiem. 2019. gadā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli rēķinās pēc CO2 izmešu daudzuma – jo tas ir lielāks, jo nodoklis augstāks.
Šā gada astoņos mēnešos transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklī bija plānots iekasēt 60 miljonus eiro, bet reāli ieņemti tikai 58,5 miljoni eiro. Tāpēc nav nekādas garantijas, ka pēc likmju paaugstināšanas valsts šajā nodoklī iekasēs vairāk.
Likmes aug
Šobrīd transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli vieglajiem automobiļiem, kas pirmo reizi Latvijā reģistrēti līdz 2005. gadam, rēķina pēc automašīnas pilnas masas, savukārt jaunākiem auto – pēc pilnās masas, motora tilpuma un motora maksimālās jaudas likmes. Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka nākamgad nodokļa likmi paredzēts palielināt par 7,4%, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas, kā arī nepieciešamību kompensēt vieglo automobiļu un motociklu nodokļa atcelšanu. Vienlaikus ar nodokli arī tiks apliktas ārvalstīs reģistrētas automašīnas, kas pieder Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem ar Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, ja viņi ar tām vēlēsies pārvietoties pa Latvijas teritoriju. Šobrīd likumdošana aizliedz Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili, izņemot likumā paredzētos gadījumus. Lai Ceļu satiksmes likumā paredzētajos gadījumos persona varētu Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt vieglo automobili, tai Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) jāsaņem atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Ar likumprojektu paredzēts mainīt esošo kārtību, paredzot, ka personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā personai, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, lai piedalītos ceļu satiksmē Latvijas teritorijā ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu automobili, būs jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis atbilstoši automobiļa izmantošanas laika periodam par dienu – 10 eiro, par mēnesi – 250 eiro, par sešiem mēnešiem – 600 eiro, par gadu – 1000 eiro.
Jāmaksā arī par nebraukšanu
2012. gadā Saeima nolēma mainīt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtību, proti, likt maksāt nodokli tikai par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu, nevis par kārtējo gadu, taču tā atkal ir atlikta. Sākotnēji bija paredzēts to ieviest 2013. gadā, tad to atlika līdz 2016. gadam, pagājušajā gadā pārcēla uz 2017. gadu, bet pagājušā valdības sēdē jaunās kārtības ieviešanu atlika līdz 2019. gadam. Finanšu ministrija skaidro, ka tas nepieciešams, lai varētu nodrošināt finansējumu jauno politikas iniciatīvu pasākumiem un ieviest nodokļu politikas pasākumus, kas koriģē 2017. gada nodokļu ieņēmumu bāzi. Mainot pašreizējo kārtību, valsts budžets nākamgad būtu par 33,6 miljoniem eiro knapāks.
Izmeši un vecas mašīnas
Pēc diviem gadiem transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli automašīnām plānots rēķināt atkarībā no to izmešu daudzuma. Spēkratiem, kuriem tas nepārsniedz 50 g/km, likme būs 20 eiro, bet tiem, kas pārsniedz 351 g/km, – 640 eiro. Lielākas problēmas ar izmešu daudzumu lielākoties ir vecām automašīnām. Diemžēl Latvijas autoparks ar katru gadu noveco arvien vairāk – ja 2009. gadā pa Latvijas ceļiem braukāja vidēji 10,8 gadus vecas vieglās automašīnas, tad šā gada sākumā – jau 13 gadu vecas automašīnas.
Pirms pieciem gadiem Nordea Finance Latvia veica pētījumu, praktiski pārbaudot CO2 izmešu daudzumu automašīnām. Vidējais CO2 izmešu daudzums, summējot 300 izmērīto auto rezultātus, bija 206 g/km. Toreiz zemākais uzrādītais lielums – 89 g/km – bija Toyota Prius (benzīns/hibrīds), augstākais – Chrysler 300C (benzīns) – 466 g/km (automašīnu vecums nav zināms).
2011. gadā, atkārtojot šo pētījumu, vidējais CO2 izmešu daudzums bija 210 g/km. Toreiz vismazākais CO2 izmešu daudzums (117 g/km) piederēja VW Tiguan (dīzelis), visaugstākais – Audi A6, dīzelis, 393 g/km.
Tiesa, nodoklis 2019. gadā pēc CO2 izmešu daudzuma nebūs jāmaksā vis pēc reālā izmešu daudzuma, bet gan pēc tā, kas ir noteikts transportlīdzekļa specifikācijā, NRA.lv apliecināja SM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Buraka.
Savukārt vecākiem transportlīdzekļiem, par kuriem CSDD nav informācijas par CO2 izmešu daudzumu, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme tiks veidota, summējot tādas komponentes kā transportlīdzekļa motora jauda, motora tilpums un transportlīdzekļa pilna masa, bet transportlīdzekļiem, kuriem nav pieejama informācija par motora jaudu un/vai masu, nodokļa likme tiks aprēķināta pēc esošās kārtības – pēc transportlīdzekļa pilnas masas.
SM uzsver, Latvijā ir vienas no lielākajām CO2 emisijām jauniem pirmo reizi reģistrētiem automobiļiem. Lai arī pēdējos gados ir novērojama pozitīva tendence vidējam CO2 samazinājumam Latvijas autoparkā, tomēr, lai izpildītu turpmākos Latvijai dotos uzdevumus siltumnīcefektu izraisošo gāzu (arī CO2) samazināšanai, ir nepieciešamas būtiskas autoparka struktūras izmaiņas. Iecerēts, ka šāda transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas maiņa rosinātu izvērtēt transportlīdzekļa efektivitāti un stimulētu iedzīvotājus un uzņēmējus izvēlēties videi draudzīgākus spēkratus.
Ilze Šteinfelde
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
