Viena torpēda 0,19 € vai viss radiators – 1,14 €. Šajā kalambūrā runa ir par divu litru PET pudelēs pildītu alu un sešu pudeļu iepakojumu, ko, tuvojoties derīguma termiņa beigām, pēdējā dienā kādā Rīgas sīkbodītē dzērājiem gluži vai par velti pakaļ meta. Saeimas deputāts Romāns Naudiņš iedvesmojis kolēģus uz aizliegumu pārdot stipru alu tik lielos tilpumos.
Cilvēki nodzeras, sevišķi laukos. Lok kā lopi, un liela tilpuma iesaiņojums viņiem šo procesu atvieglo. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Naudiņš uzskata, ka tas nav pareizi: «Nekur Rietumeiropā šāda tilpuma alus izstrādājumu veikalos nav. Lietuvā nav, Igaunijā ierobežotos apjomos. Krievijā un Baltkrievijā – tur gan.» Un arī Latvijā. Jaunākais topa produkts, ko deputāts ievērojis pārtikas veikalos, ir žiguļu alus 3,5 litru pudelē. Tāda krietna mučele.
Tirdzniecības pamats
Atkarības veicināšanas mehānisms ir vienkāršs. Ja līdzās stāv litra pudele par eiro, bet blakus divi litri par eiro piecdesmit, dzērājs paņem to otro ar domu, ka atstās kaut ko nākamajam rītam. Bet, kad sāk dzert, tad ātri vien tiek līdz dibenam. Un nākamajā rītā uz darbu iet, smirdot pēc alusbrūža, vai drīzāk paņem brīvdienu un iet atkal uz bodi.
Pirms 25 gadiem cilvēki nodzērās ar šķaidītu spirtu. Klāt grūda visu, sākot no plika krānūdens, beidzot ar zemeņu zapti. Tagad dzērāji lieto torpēdas jeb bubeņus. Tā lielos alus sauc Rozēnos. Šī ir neliela apdzīvota vieta Vidzemē, salīdzinoši netālu no Igaunijas robežas. Vietējā veikaliņā par sagādi atbildīgā darbiniece Gunta Neatkarīgajai atzīst, ka bubeņi laukos ir ārkārtīgi nozīmīgs produkts. To pērk visu augu dienu. Kas notiks, ja šādu tilpumu aizliegs? Tad dzērāji nāks pakaļ alum ar kartupeļu maisu un pirks mazās pudeles. Ja vajadzēs, maksās vairāk. Taču ticamāka ir versija, ka ražotāji kaut ko izdomās savas klientūras ērtībām: «Ražos mazākas pudeles.»
Veselības ministrija klusē
Šobrīd iecerēts, ka šķidrumam līdz 7,5 tilpumprocentiem iesaiņojums nedrīkstēs pārsniegt litru, bet virs 7,5 procentiem – puslitru. Par procentiem un tilpumiem vēl gan sagaidāmas diskusijas, taču pirmajā lasījumā Saeima ierosinājumu varētu skatīt jau šonedēļ.
Alkohola industrija ar parlamentāriešu aktivitātēm ir nemierā, jo tradicionāli nozares regulēšanas avots ir Veselības ministrija. Vispirms diskusijas notiek Nacionālajā alkoholisma ierobežošanas padomē. Tikai pēc tam pārceļas uz valdību un galu galā Saeimu. Šoreiz procedūra apieta, bet Naudiņš skaidro – tas tāpēc, ka no Veselības ministrijas nekādi priekšlikumi alkoholisma sērgas apkarošanā nav sagaidīti. Tāpēc deputāti pie problēmas risināšanas ķeras klāt paši. Nozarei rūp pacienti
Alus ražošanas nozare brīdina, ka tilpumam nav nozīmes un visu izšķir slāpes. Biedrības Latvijas Alus darītāju asociācija vadītāja Ināra Šure paziņojumā sniedz padomu esošajiem un topošajiem dzērājiem: ja tiks īstenots lēmums aizliegt alus tirdzniecību divu litru plastmasas pudelēs, pircēji pārorientēsies uz stiprināto vīnu, kā tas jau noticis Lietuvā. Ražotāji tagad arī dievu dzērienu pamanās saliet PET pudelēs, raksta NRA.lv. Uzņēmums Cido grupa uzsver, ka neatbalsta ierosinājumu. Tas esot pārsteidzīgs un nepietiekami izdiskutēts. Ja šādus ierobežojumus uzliek alum, tiem vajadzētu skart arī stipro alkoholu un vīnu. Turklāt mazāki tilpumi nozīmēšot vairāk PET pudeļu, kas būtu pretrunā zaļajai politikai. Šķiet, industrija darīs visu, lai nesāpinātu savus uzticamākos pacientus.
Imants Vīksne
Foto:webandi/https://pixabay.com/en/users/webandi-1460261//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
