Gandrīz puse jeb 45% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju paredz, ka nākamgad naudas ikdienas tēriņiem būs mazāk, un 58% respondentu saviem pirkumiem plāno tērēt mazāk līdzekļu nekā šogad. Tas noskaidrots jaunākajā „DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā.
Tāpat „DnB NORD Latvijas barometrā” noskaidrots, ka nedaudz uzlabojies mājsaimniecību pašreizējā finansiālā stāvokļa novērtējums. Par ļoti sliktu un drīzāk sliktu pašlaik to uzskata 53% iedzīvotāju, kas ir par sešiem procentu punktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt par pieciem procentu punktiem pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ģimenes pašreizējais finansiālais stāvoklis ir viduvējs. Par „drīzāk labu” to uzskata 5% aptaujāto.
Arī Latvijas ekonomiskā stāvokļa attīstības prognozes kļuvušas nedaudz optimistiskākas. Par diviem procentu punktiem līdz 12% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka pēc gada situācija valstī būs nedaudz uzlabojusies. Savukārt 13% ir noskaņoti izteikti pesimistiski, sakot, ka situācija būs ievērojami pasliktinājusies. 38% „DnB NORD Latvijas barometrā” aptaujāto domā, ka ekonomiskā situācija valstī būs drīzāk pasliktinājusies, bet 29% atbildēja, ka nekas būtiski nemainīsies.
„Latvijā bezdarbs turpina augt, un algas samazinās, taču sabiedrības apziņa acīmredzot sāk uzsūkt ziņas par situācijas uzlabošanos pasaules ekonomikā un arī Latvijas eksportā,” saka DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. „Acīmredzot pētījumā turpmāk būs jāiekļauj „īgnuma indekss” — starpība starp ģimenes materiālā stāvokļa un valsts ekonomikas stāvokļa vērtējumu, jo novembrī šis rādītājs ir pieaudzis no 37% uz 39%. Šāda būtiska atšķirība pierāda Latvijā valdošo tendenci negatīvi interpretēt visu informāciju, kuru cilvēki nevar pārbaudīt ar personisko pieredzi.”
Noskaidrojot iedzīvotāju domas par to, vai ģimenei naudas būs vairāk vai mazāk, 32% pauda, ka tās būs aptuveni tikpat, cik šogad, bet optimistiski noskaņoti bija 8%, kas sacīja, ka naudas būs vairāk. Salīdzinot ar 2008. gada nogali, par diviem procentu punktiem – līdz 15% – palielinājies to respondentu skaits, kas uz šādu jautājumu nespēja sniegt atbildi. Savukārt 58% cilvēku plāno, ka nākamajā gadā dažādas preces un pakalpojumus varēs iegādāties mazāk, bet tikai 27% sacīja, ka aptuveni tikpat. Vairāk iepirkties plāno tikai 5% Latvijas iedzīvotāju.
„Ja iedzīvotāji masveidā tiešām šādi rīkosies, tad ekonomikas augšupeja, kas balstās arī uz patēriņa palielināšanos, ir grūti iedomājama. Kopumā atbilžu dinamika lieliski raksturo iedzīvotāju pielāgošanos krīzes apstākļiem un ar to asociētajām bažām: iespējama darba zaudēšana un noziedzības paaugstināšanās,” saka sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks.
Uzdodot „DnB NORD Latvijas barometrā” tādus pašus jautājumus kā 2008. gada nogalē, noskaidrots, ka ievērojami samazinājies to cilvēku skaits, kas nākamgad automašīnas ekspluatācijai (apkopei, degvielai, apdrošināšanai u.c.) tērēs vairāk naudas – šādu atbildi izvēlējās 7%, bet pirms gada tā cerēja 25% respondentu. Taču būtiski pieaudzis aptaujāto skaits, kuri nespēja sniegt atbildi uz uzdoto jautājumu – no 31% līdz 42%. Mazāk automašīnas ekspluatācijai plāno tērēt 22%, bet aptuveni tikpat – 30% iedzīvotāju.
Lielākā daļa vai 58% cilvēku atpūtai tērēs mazāk naudas. Šis rādītājs kopš 2008. gada nogales pieaudzis par 18 procentu punktiem, savukārt 27% nolēmuši, ka naudu atpūtai nesamazinās un nepalielinās, bet 4% cer tērēt vairāk.
Prognozējot iespēju nākamgad zaudēt darbu, 16% sacīja, ka šāda iespēja ir ļoti liela, ceturtdaļa jeb 24% iedzīvotāju uzskata, ka tā ir drīzāk liela, bet 26% pauda, ka drīzāk maza. Par niecīgu šādu iespējamību uzskata 14%.
Lielākā daļa jeb 43% respondentu plāno nākamgad strādāt aptuveni tikpat daudz, cik šogad, bet 36% paredz strādāt vairāk. Mazāk veltīt sevi darbam gatavojas tikai 7%.
No tiesu izpildītājiem lielākā daļa respondentu bailes neizjūt – 66% sacīja, ka no šī aroda pārstāvjiem nebaidās un nebaidīsies. No šīs tiesu izpildītājiem bailes izjutīs 5% cilvēku, bet 13% pauda, ka baiļu līmenis šogad un nākamgad nemainīsies.
Avots: BNA Latvia
