Rīgas dome apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā pret jauno pedagogu algu modeli. Viens no iebildumiem: galvaspilsētai piemērots vislielākais skolotāja un skolēnu proporcijas koeficients (16,5 pret vienu). Arī Pierīgā situācija nav labāka, jo tur šis skaitlis palēcies no astoņi uz 14. Šīs pašvaldības gan vēl nav tik kareivīgi noskaņotas, taču arī tās neizslēdz iespēju sūdzēties tiesā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais modelis novedīs pie tā, ka būs jāsamazina vai nu pedagogu algas, vai arī pašu skolotāju skaits, intervijā laikrakstam Diena paudis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, nosaucot notikušo par diskrimināciju pret Rīgas pedagogiem. Arī galvaspilsētas skolu direktori pievienojas šim viedoklim, norādot, ka koeficienta palielināšana – no 10,35 uz 16,5 – ir ļoti liels kāpums. Paredzams, ka izglītības iestādēs nebūs pietiekams likmju skaits, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti. Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko NRA.lv uzsver: tā nav nekāda reforma, un neko labu šīs pārmaiņas nenesīs. Arī tie, kam pielikums būs, tas būs neliels. Attiecībā uz skolotāja un skolēna proporciju viņš uzskata, ka tas nav taisnīgi noteikts cipars.
«Patiesībā jau IZM pareizi izrēķināja: tā kā Rīgā mācās gandrīz puse valsts izglītojamo, tad, paceļot koeficientu, ekonomija būs jūtama uzreiz,» ironizē P. Ševčenko. Skaidrs arī, ka pašvaldības gadu pirms vēlēšanām nevarēs spert tādu nepopulāru soli, proti, nemaksāt pedagogiem (arī pirmsskolas) iztrūkstošo summu, piespiežot tās kļūt par ķīlniekiem.
P. Ševčenko arī norāda, ka vēl lielāku «apcirpumu» jutīs Pierīga, kur līdz šim skolēnu un skolotāja skaitliskā attiecība bija 8,12 pret vienu, bet nu ir noteikta 14 pret vienu.
Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājs Oļģerts Lejnieks piekrīt, ka ir pamatots iemesls tiesāties: «Ja algas sarūk par 20-30%, tad – kas tā par reformu? Arī koeficienta palielināšana vairākkārt par labām pārmaiņām nav dēvējama. Tā patiesībā ir diskriminācija, citādi to nevar nosaukt.» Jau provizoriskie aprēķini rādījuši: 80% Pierīgas pašvaldību būs zaudētājas. Diemžēl arī tikšanās ar premjeru Māri Kučinski un ministru Kārli Šadurski pozitīvu atbalsi neguvusi. Vienīgais pluss: Baldones novadam samazināta skolēnu un skolotāja proporcija, jo izdevies pierādīt, ka tur iedzīvotāju blīvums nav tik liels kā citur Pierīgā. Kāda būs tālākā šo vietvaru rīcībā – par to vēl tikšot lemts, katrā ziņā tas būs viens no jautājumiem, par kuru tiks spriests pedagogu augusta konferencē. Iespējams, ka tiks rīkotas akcijas sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), pieļauj O. Lejnieks.
Nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata: Rīgas domei ir pamats vērsties tiesā. Turklāt tai atšķirībā no pārējām lielajām pilsētām netika dots pārejas gads, kurā vēl nosaka mazāku koeficientu (deviņām lielajām pilsētām tas ir 16), lai gan iedzīvotāju blīvuma ziņā tā neko neatpaliek no Valmieras un Rēzeknes. «Tas ir klajš politisks lēmums,» teic LIZDA vadītāja. Dibināts iemesls neapmierinātībai ir ne tikai koeficienta noteikšana, bet arī pirmsskolas pedagogu algu jautājums. Komplektā vēl nāk pedagogu kvalifikācijas pakāpes, kuras šobrīd ir iesaldētas uz diviem gadiem. Arī LIZDA varētu apspriest iespēju par tiesāšanos, taču tad jābūt biedru iesniegumiem, kuros to mudina darīt. Pašlaik vēl vairākumam izglītības jomā strādājošo ir atvaļinājumi, tāpēc aktīvāka darbība varētu atsākties augusta vidū. I. Vanaga gan neesot pārāk liela optimiste: precedenti rāda, ka Satversmes tiesa tādos gadījumos atsaucas uz to, ka budžeta likums stāv pāri visam. Tomēr tas nenozīmējot, ka būtu jānolaiž rokas un jāstāv klusu.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēl nav saņēmusi ne zvanus, ne iesniegumus, kuros būtu pausta gatavība tiesāties vai cita aktīva rīcība, norāda LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. Arī viņa atsaucas uz atvaļinājumu laiku, kuram beidzoties arī tiks lemts par tālāko rīcību.
VIEDOKĻI
Aija MELLE, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente:
– Tad, kad tikāmies ar premjeru Māri Kučinski un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, jautājām par šo koeficientu 16,5, norādot, ka tas nav godīgi pret pārējām pilsētām un Rīgas skolotājiem. Aizrādījām, ka Rēzeknē un Valmierā iedzīvotāju blīvuma ziņā situācija ir līdzīga kā galvaspilsētā, bet tur šis koeficients ir mazāks. Ministrs piekrita, ka tas tā tiešām ir, soloties pēc gada pārskatīt šo skaitli. Taču skaidrs, ka Rīgas pedagogi, ņemot vērā visas šīs izmaiņas, būs zaudētāji.
Daiga JURĒVICA, Pierīgas pašvaldību apvienības priekšsēdētāja:
– IZM manipulē ar skaitļiem. Jā, Pierīgai mērķdotācija it kā kopumā nesarūk, taču jāņem vērā, ka tur nemitīgi pieaug skolēnu skaits, un tātad tas nozīmē, ka patiesībā saņemsim mazāk. Aprēķini liecina, ka Pierīgas pašvaldībās būs par 400 slodzēm mazāk (Carnikavā – astoņas). Tajā pašā laikā skolotājs varēs strādāt tikai 1,3 likmes (šobrīd Pierīgā vidēji tās ir 1,7), un tas nozīmē, ka darba samaksa saruks un daudziem nāksies domāt, kur piestrādāt, lai saņemtu līdzšinējo algu. Arī pašvaldībai būs jālemj, kur rast naudu, lai kompensētu zaudēto.
Viktors VALAINIS, Latvijas Lielo pilsētu pašvaldību asociācijas (LLPA) izpilddirektors:
– Joprojām ir nevienlīdzīga/nepamatota proporcijas koeficienta piemērošana mērķdotācijas sadalē vispārējai izglītībai. Rīgai tas ir noteikts 16,5, kamēr pārējām republikas pilsētām – 15,5. Uzturam prasību Rīgai noteikt šo proporcijas koeficientu 16,0. Tāpat, ņemot vērā ietekmi uz pašvaldību budžetu, LLPA aicina, veidojot 2017. gada valsts budžetu, pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli par labu vietvarām 1% apmērā.
Aisma Orupe
Foto:padrinan/https://pixabay.com/en/users/padrinan-1694659//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
