Patēriņa cenu dati šoreiz būtiskus pārsteigumus nesagādāja, cenas mēneša griezumā sarukušas par 0.7%, bet gada griezumā – par 1.2%. Cenu kritums turpina amortizēt ienākumu krituma negatīvo iespaidu uz dzīves līmeni, taču arī uzņēmumu ienākumi tiek „saspiesti” vēl vairāk, tādējādi stimulējot meklēt glābiņu eksportā, kura cenas sākušas augt.
Viena no acīs krītošākajām deflācijas izpausmēm līdz šim bijis piena produktu cenu kritums. Tas ir beidzies, jau strauji pieaugušas izejvielu cenas, no „maziem” padsmitiem santīmu par litru strauji tuvojoties 20 santīmiem; „piena kari” ir atsākušies. Tas ir process, kas ir labvēlīgs ekonomikai kopumā, jo Latvija ir piena produktu neto eksportētāja (eksportē vairāk nekā importē), taču patērētajiem savukārt tas nav patīkams. Tomēr pārējo pārtikas produktu cenas veikalos vēl turpinās samazināties. Joprojām ir subjektīva sajūta, ka pārtikas cenas kritušās vēl straujāk, nekā to rāda dati, taču tam iemesls varētu būt plašāks it kā zemāk pozicionētu, taču kvalitātes ziņā identisku produktu piedāvājums.
Izmaksu kritums turpmāk tik strauji vairs nesamazinās pārtikas un apkures cenas. Taču iepriekšējos gados, kad kopējā cenu virzība bija augšupejoša, mēneša inflācija sezonālu atlaižu dēļ decembrī parasti bija mazāka nekā novembrī. Tāpēc mēneša deflācija varētu būt nedaudz, par 0.1-0.3 procentpunktiem lielāka nekā novembrī, gada deflācijai attiecīgi pieaugot par 0.3-0.5 procentpunktiem. Taču ļoti strauji gada deflācija padziļināsies nākamā gada sākumā, jo tad, pretstatā 2009.gada sākumam, nav plānota būtiska produktu nodokļu celšana. Deflācija mēneša griezumā, ar iespējamiem izņēmumiem atsevišķos mēnešos turpināsies visā nākamā gada laikā, bet gada deflācija padziļināsies aptuveni līdz gada vidum. Ir pavīdējusi cerība, ka nākamgad arī politiski lēmumi var ne tikai palielināt, bet arī samazināt cenas. Nodokļu izmaiņu dēļ nedaudz pieaugs cigarešu un vīna cenas, taču tiek apsvērta iespēja samazināt pacientu līdzmaksājumus.
Prognozēju, ka cenu samazināšanos turpmākajos mēnešos galvenokārt virzīs pakalpojumu sniedzēji, kā tas ir bijis kopš septembra, pretstatā pirms tam valdījušām tendencēm — gada griezumā preču cenas joprojām sarukušas vairāk (-1.5%) nekā pakalpojumu sektorā (-0.2%). Pakalpojumu cenu noteikšanā lielāku lomu spēlē psiholoģiski faktori — pārdevēju uzvedības inerce un naiva cerība, ka ar cenu nepazemināšanu var bremzēt apgrozījuma krišanos, kā arī „principiāli” apsvērumi. Taču, ja reiz pakalpojumu cenu kritums ir sācies, tas var būt dziļš, jo to sniedzējiem vairumā gadījumu (taču ne apkures un transporta pakalp
