Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu varētu saglabāt jaunajiem, strauji augošajiem jeb tā sauktajiem “start-up”, kā arī dzīves stila jeb ģimenes uzņēmumiem, intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.

Patlaban Ekonomikas ministrija sākusi darbu pie jauna Uzņēmējdarbības uzsākšanas likuma izstrādes, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmaiņas. Šajā darbā izaicinājums ir panākt to, lai režīms būtu labvēlīgs mikro un mazā biznesa attīstītai un lai to neizmantotu tie, kam tas nav paredzēts. Kā norāda Finanšu ministrija, šobrīd mikrouzņēmumu skaits jau pārsniedzis 40 000. Šo uzņēmumu pienesums budžetā gan nav ļoti nozīmīgs, un Finanšu ministrija vēlas apkarot tos, kuri mikrouzņēmumu režīmu izmanto nodokļu optimizācijai.

“Šajā darbā svarīgi, lai līdz ar ūdeni no bļodas neizlietu arī bērnu” sprieda Endziņš. “Atradīsim labākos risinājumus, kā to novērst. Par detaļām gan vēl ir jārunā.”

Viņaprāt labākais risinājums būtu mikrouzņēmumu nodokļa režīmu attiecināt uz trīs uzņēmējdarbības grupām – jaunajiem uzņēmumiem, strauji augošajiem jeb „start-up” uzņēmumiem, kā arī dzīvesstila jeb ģimenes uzņēmumiem, piemēram, mazām ģimenēm piederošām kafejnīcām.

Endziņš pauda, ka ģimenes uzņēmumiem, kas īpaši neaug, būtu jānosaka pietiekami mazs un “paceļams” nodoklis – līdzīgs patentmaksai. Proti, šie uzņēmumi saskaņā ar konkrētu algoritmu nodoklī maksātu konkrētu summu.

Kā zināms jau šogad mikrouzņēmumu nodoklis kļuvis sarežģītāks, no 1. janvāra aizliegto nozaru sarakstā ir 37 nozares, tajā skaitā, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi.

Foto:gugue/https://pixabay.com/en/users/gugue-955169//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/