Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora konkursa komisija vienas dienas laikā tika skaidrībā, ka tikai četri no vienpadsmit gribētājiem varētu būt spējīgi pildīt tos pienākumus, uz kādiem viņi pieteikušies.
Aizejošajā nedēļā tika paveikti lieli darbi VID ģenerāldirektora meklēšanā. 4. jūlijā beidzās šā amata kandidātu pieteikšanās. 5. jūlijā Valsts kanceleja pārliecinājās, ka visi līdz termiņa beigām iesniegtie vai izsūtītie pieteikumi ir saņemti. 6. jūlijā konkursa komisija lielāko daļu pretendentu izbrāķēja un paziņoja, ka sāks pārrunas ar atlikušajiem četriem kandidātiem. Sarunu grafiks tiek slēpts tāpēc, lai neatklātu pašu pieteicēju indentitāti vismaz līdz tam brīdim, kad komisija paziņos finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai savu atzinumu, ka VID ģenerāldirektora amatam atbilstošākais ir viens vai vairāki pretendenti. Likums Par Valsts ieņēmumu dienestu nosaka, ka VID ģenerāldirektoru amatā ieceļ finanšu ministrs, bet iecelšanu apstiprina Ministru kabinets, raksta NRA.lv.
Steiga VID ģenerāldirektora meklēšanā ir viegli saprotama. Viena mēneša laikā, kamēr jau atkāpusies VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone bija vēl palikusi darbā pildīt iestādes vadītāja tehniskos pienākumus, nodokļu iekasēšanas plāna izpilde saruka no pārpildes par 21,4 miljoniem eiro maija beigās līdz 20,7 miljonu iztrūkumam jūnija jeb šā gada pirmā pusgada beigās. Tagad VID ģenerāldirektores pienākumu pildīšana atdota vienai no viņas bijušajām vietniecēm, kas publiski pateikusi, ka uz ģenerāldirektores vietu nepieteiksies. Ja valsts ieņēmumu atbilstība plānam būtu atkarīga tikai no VID vadītāja vietā noliktā cilvēka spējām un gribas, tad ieņēmuma iztrūkumam jūlijā vajadzētu būt vēl lielākam par 21,4 + 20,7 miljonu iztrūkumu jūnijā. Ieņēmumu plūsmu nosaka vēl daudzi citi faktori valsts ekonomikā, nodokļu likumos un pašā VID, taču šo faktoru tagadējās kombinācijas neko labu nesola. Ja viss būtu labi vai vismaz pierasti, tad I. Pētersone nesteigtos pamest amatu pāris gadus pirms viņai atvēlētā laika beigām un viņas pienākumu tagadējā pildītāja Dace Pelēkā nebūtu nonākusi viņas vietā kā vienīgā no I. Pētersones četriem vietniekiem, kura vēl nav atlaista vai aizgājusi no darba līdzīgi savai priekšniecei.
Valdošā koalīcija cenšas glābt VID ne vien ar jaunu ģenerāldirektoru, bet arī ar grozījumiem likumos par VID. Valdība ir nosūtījusi atvaļinājumā aizgājušajai Saeimai priekšlikumus tādiem likumu grozījumiem, kas paredz apvienot VID Finanšu policiju ar VID Muitas policiju un – galvenais – iekļaut šajā superizmeklēšanas struktūrvienībā pašu VID ģenerāldirektoru, kam piešķirtu pienācīgu policijas dienesta pakāpi. Tomēr rets ir tāds civildienesta ierēdnis, kuru policisti sāktu patiešām klausīt tāpēc, ka šim ierēdnim piešķirts policijas komandiera amats. VID ģenerāldirektora konkursa komisijai it kā būtu jāparedz, kādus pienākumus VID ģenerāldirektoram īstenībā uzkraus Saeima, un jau tagad jāatrod šiem pienākumiem atbilstošs cilvēks, taču šāda secība VID darba uzlabošanai domātajiem darbiem draud situāciju tikai pasliktināt.
Arnis Kluinis
Foto: VID
