Jaunais pedagogu algu modelis, kas radīts, lai mazinātu nevienlīdzību darba samaksā un atbalstītu mazās skolas, nevienu no šiem mērķiem, visticamāk, ne tikai neīstenos, bet panāks mazo lauku pamatskolu likvidēšanu. Par to liek domāt arī nepārtraukti mainīgie skaitļi un koeficienti, uzskata nozarē strādājošie.
«Nepārtraukti runā par ievērojamu algu kāpumu. Taču paskatīsimies uz skaitļiem: ja iepriekš par 21 stundu saņēmām 420 eiro, tad tagad par 30 stundām būs 680 eiro. Patiesībā nekādas izmaiņas tas nenesīs,» NRA.lv norāda Rucavas pamatskolas direktore Liena Trumpika. Viņa ar bažām skatās uz aizvien augošajiem skaitļiem jaunajos noteikumos. Ja bijis uzstādījums, ka 7. līdz 9. klašu posmā minimālais skolēnu skaits varēs būt 21, tad tagad jau šis cipars ir pieaudzis līdz 27, un to jau sasniegt būšot ne tik viegli. Arī sākotnējā skolotāja un skolēnu proporcija mazapdzīvotās teritorijās augusi no viena pret deviņi līdz vienam pret desmit. Un kur tad vēl ministra Kārļa Šadurska teiktais, ka uz 680 eiro par likmi varēs cerēt sākumskolas, kur būs ne mazāk kā 50 skolēnu, pamatskolās – ar 100, bet vidusskolās – ar 150 audzēkņiem. Abās Rucavas novada pamatskolās ir zem 100 audzēkņiem, un tas nozīmē, ka šie 680 eiro nepienāksies nevienai no tām. To visu, šķiet, dara, lai iznīcinātu pamatskolas, spriež Rucavas pamatskolas direktore un uzsver, ka pašvaldība, par spīti visam, neesot tendēta neko likvidēt un atstāt novadu vispār bez pamatskolas negrasās.
Līvānu novadā arī ir divas pamatskolas, kuras neiekļaujas šajos rāmjos: Rožupes, kur bērnu skaits ir līdz 70, un Sutru, kur tas noslīdējis ap ceturtdaļsimtu. Jersikā ir tuvu simts, bet Jaunsilavā ir pat virs 100. Tiesa, Rudzātu vidusskolā arī ir ap simts skolēnu, bet ir aktuāls jautājums par 10-12. klašu posmu. It īpaši tapēc, ka minimālais skolēnu skaits šajā vecuma grupā, kas sākotnēji tika minēts 27, ko vēl varētu šajā mācību iestādē nodrošināt, nu pieaudzis līdz 32, ko diez vai būs iespējams nodrošināt, teic Līvānu novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Ilga Peiseniece. Arī par teritoriālo koeficientu viņa esot neizpratnē – ja sākotnēji tas bija 12,5 pret vienu, tad tagad 13 pret vienu. It kā jau nelielas izmaiņas, tomēr realitātē tās ir ievērojamas. I. Peiseniece domā, ka viņu novads no algu reformas ieguvēji nebūs, varbūt vienīgi pirmsskolas pedagogi. Lai gan, kā izskatoties, lai to panāktu, pašvaldībai ik mēnesi nāksies papildus maksāt vēl apmēram 3000 eiro.
Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne zināmā mērā piekrīt ministra uzstādījumam par minimālo skolēnu skaitu sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā. Taču arī Madonas novadā varētu rasties grūtības atsevišķās pamatskolās nodrošināt 7. līdz 9. klašu posmu ar vairāk nekā 21 skolēnu. Kopumā gan viņa uz reformu skatās bez sajūsmas: modelis ir novēlots, un tas noteikti nemazinās pārāk lielo plaisu starp laukiem un pilsētu.
Ogres novada skolu tīkls pašlaik ir izveidots tā, ka pie vairākām skolām (Madlienas un Suntažu vidusskolām un Taurupes pamatskolas) ir kopumā četras filiāles (trijās ir 1.- 9. klase, vienā tikai pirmās četras klases), un Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs to nosauc par gana optimālu. Protams, filiālēs, kur skolēnu skaits svārstās no 17 līdz 34, ir arī apvienotās klases. Taču vecāki bijuši ar mieru, ka tādas veidotas, lai tikai bērniem būtu iespēja mācīties tuvāk mājai. Saprotams, ka pašvaldībai tas iznāk dārgi, bet to varēja izdarīt arī, pateicoties tam, ka lielajām skolām noņēma un mazajām pielika. Ja turpmāk to nevarēs darīt un ministrija neļaus veidot apvienotās klases, tad acīmredzot vajadzēs izdarīt zināmas korekcijas pašreizējā skolu tīklā, pieļauj N. Sapožņikovs.
Aisma Orupe
Foto:bodobe/https://pixabay.com/en/users/bodobe-1222375//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
