Latvijas Līzinga devēju asociācijas vadītājs Hipolīzings valdes priekšsēdētājs Viesturs Curtlavs atzīst, ka līzingu darījumu apjoms ir samazinājies aptuveni par 80 procentiem un tirgū valda divas tendences – arvien vairāk līzinga ņēmēju lūdz pagarināt atmaksas termiņu, jo viņu alga ir samazināta vai arī viņi ir palikuši bez darba, un daudzi līzinga ņēmēji cenšas pēc iespējas ātrāk nokārtot saistības, ja vien līdzekļi to atļauj. Tomēr, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, V. Curtlavs ir pārliecināts, ka pašlaik nevienai līzinga kompānijai bankrots nedraud.
“Esmu piesardzīgi optimistisks. Domāju, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, līzinga pakalpojumi būs ļoti nepieciešami. Uz nākotni varu raudzīties optimistiskāk arī tālab, ka ir izveidots kredītreģistrs. Ja tas būtu izdarīts agrāk, šobrīd iedzīvotājiem un finanšu iestādēm nebūtu tik lielas problēmas,” ir pārliecināts V. Curtlavs. Viņš arī atzīst, ka ir pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem, turklāt lielāks, nekā līzinga kompānijas spēj apmierināt.
Arī SEB bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda norāda, ka salīdzinājumā ar 2008. gadu pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem ir samazinājies, bet samazinājums ir pamatota reakcija uz ienākumu kritumu un sabiedrības samērā pārdomāti piesardzīgo attieksmi pret jaunām saistībām. Šā gada deviņos mēnešos SEB līzings ir piešķīris finansējumu 10 miljonu latu apmērā auto iegādei un gandrīz 5 miljonus latu komerctransporta finansēšanai.
“SEB grupa Latvijā nav plānojusi atteikties no līzinga pakalpojumu sniegšanas. Vairāk tiek plānots, kā realizēt ciešāku integrāciju bankas tīklā. Un arī šobrīd jebkurā SEB bankas klientu apkalpošanas vietā ir iespējams saņemt līzinga pakalpojumus,” teic A. Strazda.
Pieprasījumu pēc līzinga pakalpojumiem jūt arī Swedbank. Līzinga daļas vadītājs Vadims Frolovs Neatkarīgajai stāsta, ka lielākoties iedzīvotāji interesējas par iespēju tikt pie lietotām un lētām automašīnām. “Šobrīd Swedbank līzinga atgūto auto tirdzniecības laukumā ir nedaudz vairāk par 200 mašīnām. Tas ir ļoti neliels skaitlis attiecībā pret līzinga portfeli,” uzsver V. Frolovs.
Līdzīgas tendences kā visā nozarē skar arī Hipolīzingu. Pēc V. Curtlava teiktā, šobrīd līzinga kompānijai galvenokārt nākas nodarboties ar kavētajiem. “Katru dienu izskatām vairākus iesniegumus ar lūgumu pārskatīt maksājumu grafiku, jo ir zaudēts darbs vai samazinājušies ienākumi,” stāsta V. Curtlavs.
Lai gan viņš optimiski uzskata, ka bankrots līzinga nozarei nedraud, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šoruden izskatīja vienu iespējamo līzinga kompānijas maksātnespējas lietu. Tā beidzās par labu līzinga kompānijai – oktobrī izbeidza uzsākto lietu par SIA DnB Nord līzings iespējamo maksātnespēju, noraidot maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Shop Service administratores pieteikumu. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Dzintra Balta līdz decembra vidum sola izlemt jautājumu, vai ierosināma disciplinārlieta pret viņas vadītās tiesas tiesnesi Raimondu Bulu, kurš uzsāka DnB Nord līzinga maksātnespējas lietu.
