DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš komentē ražotāju cenu dinamiku 2009. gada oktobrī: Šodien CSP publiskotie ražotāju cenu dati iezīmē kontrastu cīņu, kas noteiks Latvijas ekonomikas virzību šā gada nogalē un nākamgad.
Eksporta cenas ir augšupejas ciklā, tās kāpj, un pieauguma temps palielinās. Ja jūlijā un augustā eksporta cenas pieauga par 0,5 un 0,2 procentiem, tad septembrī jau par 1,1 un oktobrī par 1,4 procentiem. Pērnā gada 2. pusē un šā gada sākumā eksporta cenu kritums pamatīgi gremdēja mūsu ekonomiku, savukārt patlaban eksporta cenu pieaugums mūsu ekonomiku stimulē. Tās cenas, kas iepriekš visstraujāk kritās — koksnei un metālam, tagad visstraujāk kāpj, attiecīgi par 2,7% un 4,9%. Kopumā cenu krituma dēļ tikai meža nozare vien kopš 2007. gada ir zaudējusi 500 miljonus latu, tagad šī „bedre” tiek aizpildīta.
Latvijas eksports ir ļoti jūtīgs pret pasaules ekonomikas cikliskajām svārstībām. Šis apstāklis turpmāk jāņem vērā savas naudas plūsmas plānošanā gan krasām cenu svārstībām pakļautajiem uzņēmumiem, gan valstij, kā arī visiem patērētājiem. Kamēr vien mūsu preču eksportā pusi veido metāli, koksne un pārtika, tas ir papildu arguments par labu piesardzīgai savas naudas plūsmas plānošanai. Aizejošā gada laikā esam pieredzējuši, kā ekonomiskā krīze var skart visu sabiedrību.
Ja eksporta cenu kāpums ir visādā ziņā patīkama lieta, tad Latvijā pārdoto produktu cenu kritumam ir gan plusi, gan mīnusi. Tas ļauj patērētājiem samazināt savus izdevumus, bet lielākā daļa patērētāju ir arī preču un pakalpojumu radītāji, kuru ienākumus šis cenu kritums savukārt vēl vairāk samazina. Tas kopumā veido lejupejošo spirāli, no kuras ekonomiku var izvilkt tikai eksporta aktivizēšanās.
Jāpiebilst gan, ka oktobrī cenu kritumu iekšējā tirgū par 0,7% lielā mērā virzīja enerģijas cenu kritums, elektrības, gāzes un siltuma cenām pazeminoties par 3,4%. Tā pamatā ir līdz šim notikušā gāzes importa izmaksu samazināšanās atbalss. Tātad cenu kritumu iekšējā tirgū galvenokārt virzīja ražotāju izmaksu samazināšanās, kas ir visādā ziņā „labdabīga” deflācijas izpausme.
Jāpiebilst, ka cenu kritums iekšējā tirgū oktobrī par 0,7% seko diviem mēnešiem, kuros ražotāju cenu deflācija bija praktiski apstājusies (-0,1% un -0,2%). Tas liek domāt, ka oktobris varētu būt īslaicīgs un ražotājiem visumā patīkams izņēmums un ka turpmāk vismaz preču vairumcenas kritīsies nedaudz vai nekritīsies vispār, jo eksporta un vietējā patēriņa tirgi neeksistē divās nošķirtās pasaulēs. Piemēram, industriālo piena produktu pasaules tirgus ir cieši saistīts ar iekšējo svaigo piena produktu tirgu. Trīs mēnešus pēc industriālo produktu cenu kāpuma atsākšanās arī vietējie tirgotāji jau ziņo par ražotāju vēlmi pacelt cenas. Tāpēc šķiet, ka slavenā jeb bēdīgi slavenā deflācijas spirāle ražotājiem tuvojas beigām, un turpmāk patēriņa cenu kritumu virzīs asāka tirgotāju konkurence un pakalpojumu cenu kritums.
