Ar Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas stājās spēkā tikai pirms pusgada, nav apmierināti ne mazumtirgotāji, ne arī preču piegādāji, kuru aizsardzībai šis likums lielākoties tika pieņemts. Konkurences padomei (KP) jau nācies veikt korekcijas likuma piemērošanā, vēsta NRA.lv.
Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma mērķis ir līdzsvarot tirgotāju un piegādātāju intereses pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. Jaunais regulējums, piemēram, nosaka, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevar noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk. Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama atzina, ka līdz šim ne par viena cita likuma ieviešanu nav bijusi tik liela interese kā par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Šā gada sešos mēnešos KP ir konsultējusi kopumā gandrīz 200 uzņēmumu.
«Salīdzinot ar gada sākumu, iesniegumu skaitam ir tendence samazināties, tikmēr jautājumi kļuvuši specifiskāki. Ja gada sākumā neskaidrības galvenokārt bija par vispārējiem likuma terminiem un normām, tad pēdējos mēnešos jautājumi ir konkrētāki, piemēram, saistīti ar sankciju piemērošanu un soda apmēriem,» stāstīja S. Ābrama. Lielākoties uzņēmēji interesējušies, ko darīt ar nenotirgoto preci, jo likums mazumtirgotājam aizliedz atgriezt atpakaļ piegādātājam nepārdotās preces. Tā rezultātā piegādātājs nevar tirgotājam piedāvāt jaunākās preces, kamēr tirgotājs nav pārdevis esošās preces. Līdz ar to veikalu plauktos samazinās preču klāsts, savukārt patērētājiem ir mazāk izvēles iespēju. Īpašas problēmas šī jaunā norma sagādā sezonas preču tirdzniecībā, piemēram, veikals piegādātājam nedrīkst atdot atpakaļ neizpārdotos Ziemassvētku rotājumus, kad svētki beigušies, vai sauļošanās krēmus vasaras izskaņā.
Veicot uzņēmēju aptauju, KP secinājusi, ka tieši nepārtikas preču atpakaļ atdošanas ierobežojums sagādā lielākās grūtības. To kā galveno problēmu minēja 72 procenti mazumtirgotāju un 25 procenti piegādātāju.
Arī kopumā ar jauno likumu nav apmierināta lielākā daļa uzņēmumu. 83 procenti tirgotāju un 54 procenti piegādātāju atklājuši, ka likuma piemērošana sagādā grūtības ikdienas darbībā. Turklāt 67 procenti aptaujāto mazumtirgotāju atzinuši, ka pēc likuma ieviešanas sadarbība starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem ir pasliktinājusies. 46 procenti piegādāju uzskata, ka likums vispār nav ieviesis nekādas izmaiņas.
KP konstatējusi, ka gan tirgotājiem, gan piegādātājiem nav viegli izprast arī normas par nepamatotu maksājumu aizliegumu, kā arī par maksas piemērošanu par preces atrašanos tirdzniecības vietā.
Izvērtējot iebildumu pamatotību, KP saskata nepieciešamību jau tagad, neatliekamības kārtā, veikt korekcijas likuma piemērošanā. Līdz ar to KP paziņo, ka pirmā korekcija skar nepārtikas preču atpakaļ atdošanu. Tas nozīmē, ka turpmāk nepārtikas preču atpakaļ atdošana, ja tās iniciators būs piegādātājs, netiks uzskatīta par šā likuma pārkāpumu, un mazumtirgotājiem par konkrētās normas pārkāpumu netiks piemērots naudas sods. Pagaidām tiek veiktas likuma ieviešanas korekcijas, bet ne grozīts pats likums. Taču, tā kā KP turpinās analizēt likuma neskaidrības un veiks atkārtotu uzņēmēju aptauju, tad, iespējams, nākamgad būs jādomā arī par likuma grozījumiem, pieļāva S. Ābrama.
Viņa arī neuzskata, ka jaunā likuma dēļ veikalu plaukti būti palikuši tukšāki. Viņasprāt, tirgus ir līdzsvarojies un tirgotāji ir iemācījušies pasūtīt tirdzniecības apgrozījumam adekvātu preču daudzumu, lai preces nepietrūktu un arī nepaliktu pāri. Tajā pašā laikā KP secinājusi, ka tirgotāji pēc likuma stāšanās spēkā ir sākuši prasīt nesamērīgus līgumsodus, atsevišķos gadījumos pat 100% apmērā, tirgotāji ir atteikušies pieņemt preces ar atlikušu īsu derīguma termiņu.
Ilze Šteinfelde
Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
