Atbildība par ēnu ekonomiku jāuzņemas gan sabiedrībai, gan valdībai, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, Vējonis norādīja, ka vairāk nekā 40% ēnu ekonomikas veido uzņēmumu neuzrādītie finanšu dati. “Sabiedrība un uzņēmēji ir daļa no šīs sistēmas, un viņu rīcība ir atkarīga no pašu godaprāta,” sacīja prezidents.
Viņš norādīja, ka valdība šobrīd strādā pie ēnu ekonomikas plāna, izsakot cerību, ka tas būs pieņemams arī uzņēmējiem un dos gaidāmos rezultātus.
“Ēnu ekonomikas apkarošana ir kopīgs valdības darbs, pieņemot tādus vai savādākus lēmumus,” sacīja Vējonis.
Runājot par notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā (VID), viņš pieļāva, ka šobrīd dienests un tā vadība izjūt spiedienu un tādos apstākļos nav viegli darboties.
Vējonis norādīja, ka Pētersonei ir jāstrādā, lai atjaunotu VID reputāciju, sabiedrībai jāuzticas VID, jābūt pārliecībai, ka cilvēki, kas ikdienā iekasē nodokļus, paši nav iesaistīti nelikumīgās darbībās.
Jau vēstīts, ka pērn Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā – 15%, bet Igaunijā – 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.
Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas sasniedz gandrīz 45% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir ievērojami lielāka kā kaimiņvalstīs (Latvijā – 19,9%, salīdzinot ar 10,5% Lietuvā un 7,5% Igaunijā). Turklāt pētījuma dati liecina, ka nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5%-7% no visiem uzņēmumiem Latvijā.
Otru lielāko Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara daļu joprojām veido “aplokšņu” algas. “Aplokšņu” algu līmenis 2015. gadā visās Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā līmenī, proti, 15,2%-17,9% diapazonā.
Foto: Prezidenta kanceleja
