Latvijas eksports 2009. gada septembrī attiecībā pret augustu pieauga par 21,4% jeb 58,3 miljoniem latu. Tas ir bijis straujākais mēneša kāpums daudzu gadu laikā. Šo panākumu pamatā ir gan vispārējā pasaules ekonomiskās situācijas uzlabošanās, gan arī tas, ka ietekmi zaudējuši dažādi pārejoši negatīvi faktori, kas eksporta atkopšanos bremzēja jūlijā un augustā, – tai skaitā uzņēmumu darbu pārtraukšana atvaļinājumu dēļ, kas šogad bija izteiktāka nekā citkārt, informē DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Interesanti, ka pieaugums panākts bez Latvijas eksporta vēsturiskā līdera – koksnes produktu – „palīdzības”, tās eksports pat nedaudz samazinājās (par 4,8%). Tāpat nedaudz samazinājās tekstilpreču noiets eksporta tirgos – par 0,6%. Taču strauji auga pārtikas (+46,2%), metālu (+47,2%) un mašīnbūves produktu (+47,4%) eksports. Ja vairāk nekā pusi pārtikas eksporta pieauguma radījis sezonai raksturīgais graudu eksporta kāpums, tad metālu ražošanā un mašīnbūvē galvenais izskaidrojums ir fundamentāla situācijas uzlabošanās eksporta tirgos, kā arī jau minēto negatīvo faktoru ietekmes izbeigšanās.
Domājams, ka 4. ceturksnī eksporta pieaugums kopumā turpināsies, varbūt tikai īslaicīgi atkāpjoties no septembrī sasniegtā līmeņa. No pagājušā gada apjoma, kad tika reģistrēta visu laiku lielākā Latvijas preču eksporta vērtība, šā gada rezultāts vēl atpaliek par 22%, taču turpmākajos mēnešos gada dinamikas rādītāji strauji uzlabosies un jau novembrī eksports visdrīzāk būs lielāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
Importa pieaugums septembrī bija daudz mērenāks (+9,7%), bez īpaši straujām pārmaiņām kādā no kategorijām – atskaitot metālus, kurus ieveda par 34,7% vairāk nekā augustā. Preču tirdzniecības deficīts septembrī bija vismazākais mēneša deficīts šogad – 57,1 miljoni latu (pērn tas šajā laikā bija 288,6 miljoni). Tik mazs preču tirdzniecības deficīts Latvijā nav reģistrēts kopš 2001. gada. Domājams, ka preču un pakalpojumu tirdzniecība bijusi ar pārpalikumu, jo pakalpojumu tirdzniecībā iepriekšējos mēnešos vidēji bijis ap 70 miljonu latu pārpalikums, bet par to parīt precīzi informēs Latvijas Banka.
Autors: Pēteris Strautiņš
